Singhs Indian Restaurant & Bar

Pirms daudziem mēnešiem bijām nolēmuši, ka reizi mēnesī vajadzētu saņemties un divatā doties paēst ārpus mājas kādā interesantā vietiņā. Veltīt laiku attiecībām. Tas gan ir vieglāk izdomājams nekā izdarāms, ja iespējamās bērna aukles vai nu atrodas diezgan patālu vai nākamajā dienā ir jādodas uz darbu un negribas traucēt cilvēkam atpūsties. Negribas arī lieku reizi uzbāzties. Un, arī biežākais iemesls - vienkārši ikdienas ritmā aizmirstas. 

Izmantojot iespēju, ka bērns atpūšas pie Omes, mēs devāmies iemēģināt indiešu virtuvi Rīgā. Izrādās, ka ir pat vairākas iespējas. Šoreiz palikām pie Singhs Restaurant. Lai arī viņiem web lapa nav bagātīga, pats galvenais tur ir atrodams - meņu. 

Protams, pirms došanās salasījāmies atsauksmes, lai zinām ar ko rēķināties. Pavīdēja frāze, ka porcijas esot mazas. Ok, nu tad pasūtīsim klāt arī uzkodas un gan jau būs labi. Ne ta pieēsties ejam. Rezultātā - lai arī neesam nekādi ēdāji- knābātāji, tomēr visu apēst nespējām. Bet - ne mēs pirmie tādi, tāpēc restorāns piedāvā paņemt līdzi to, ko neizdevās pieveikt uz vietas. :) Tātad - porcijas ir lielas. Nākamreiz ņemsim vienu pamatēdienu + rīsus + maizi un, ja nu tiešām būsim izsalkuši, tad arī uzkodu. Bet visu kā vienai personai. Tad cerība arī notiesāt :D Jārēķinās, ka ēdiens nav tik maigs kā ierasts. Man pat minimālākais iespējamais asums šķita par traku, bet, ja pasūtīto ēdienu sajauc ar rīsiem (starp citu, ļoti garšīgi un noteikti iesaku ņemt), tad ir pieņemami. Ļoti patika, ka ēdienus pasniedz nevis kā porciju, bet uz šķīvja (uzkodas) vai bļodiņās  (pamatēdiens) un katrs tad liek uz sava šķīvja. Tas radīja tādu foršu sajūtu un nebija klusiņām jāčiepj pagaršot no blakussēdētāja šķīvja (man vienmēr gribas nogaršot kaut ko jaunu/ savādāku). Tas, ko varu no savas puses ieteikt - no uzkodām lielisks/a ir AJWAIN PANEER PAKORA jebšu Indijas siera uzkoda; no piedevām - JEERA MATTAR RĪSI (pirmo reizi ēdu tik garšīgus rīsus) un SIERA NAAN (kviešu maize pildīta ar sieru).  Vēl ļoti gribas uzteikt viesmīļus. Jūtas, ka pie servisa ir piestrādāts jau tad, kad zvanīju rezervēt galdiņu, gan uz vietas restorānā. 

Interjers, vismaz pirmajā stāvā, neuzkrītošs. Mūzika mierīga un uz nerviem nespēlē. Otrais stāvs esot iespaidīgāks, bet tur mēs šoreiz nebijām. 

Nu jau kādu brīdi gribējās ierakstīt atsaukmi par apaviem. Tāpēc ka esmu sajūsmā! :)

Tie ir VivoBareFoot  apavi. Iegādāti tepat LV - sajust.lv veikaliņā. 

Par firmu Vivobarefoot jau biju dzirdējusi iepriekš, bet nebiju sevi pietiekoši ieinteresējusi, lai papētītu sīkāk un kaut ko iegādātos. Tad manā fabula.im telefonbibliotēkā nonāca grāmata Dzimuši lai skrietu. Grāmata interesanta un motivējoša, lai vismaz mēģinātu lieku reizi izkustināt dupsi un atrauties no krāsainajiem ekrāniem (TV, dators, telefons...) Un radīja interesi par šāda veida apaviem. Grāmatas izlasīšana sakrita ar brīdi, kad Sajust.lv piedāvāja šiem apaviem atlaides. Aizbraucu, uzmērīju un sapratu, ka ir vērts pamēģināt. Sāku ar ikdienas staigāšanu un reizumis izbraucu ar velo. Lai gan apavi ir nedaudz platāki kā ierasts, tas netraucē braukt ar velo un nerada diskomfortu pēdām. Tieši pretēji - apavi ir neiedomājami ērti, elpojoši (par to var pārliecināties pastaigājot pa sausām smiltīm - pēdas būs noputējušas :D ) un pēdām ir komfortabli visas dienas garumā. 

Nākamais solis bija pamēģināt skriet. Biju plānojusi kādus 5km lēnā tempā (trenēt bāzi) - tomēr asfalts un zoles plānas. Pēc 5km secināju, ka viss ir pat ļoti labi, skriet ir viegli, ceļgali jūtas labi un spēka pietiek. Tā nu notipināju (tomēr bāzes treniņš) 10 km. Rezultātā dabūju tikai nedaudz sajust apakšstilba muskuļus, kas, manuprāt, pie skriešanas ir pilnīgi normāli. Asfalts nejutās traucēklis. Iespējams, skrienot ātri būtu cits viedoklis, to ievērtēšu drīzumā. 

Šajos apavos mierīgā tempā pieviecu arī Stirnu buka Vāveres distanci. Secinājums - priekš manis der arī dabas takām :)

Skriešana - šoreiz pa takām

Jipīī jēē! Oficiālā skriešanas sezona ir atklāta! Vakar (16.04) Riekstkalnā piedalījos savā pirmajā Stirnu Buks skrējienā. Sāku ar iesildīšanos jebšu Vāveri. Sapratu kas tas tāds ir un to, ka jūtos gatava nākamajam līmenim :) Tie, kuri ar mani draudzējas iekš facebook noteikti redzēja manu un pārējos vāverēnu sejas pirms un pēc starta. Nu noteikti vajag pagarināt distanci! Vāvere mūs nesabiedēja! :)

Pasākums tīīk foršs! :) Pat divi kalni augšup (patiesībā vairāk, bet tie pārējie uz šo fona neskaitās :D ) šķiet tikai deva papildus sajūsmu. Un medaļas! Mī un žē, tas tas tik skaistums! 

Ak, tomēr vienu mīnusu varu pateikt - vietām bija pašauras taciņas un mūsu lielajam "vārguļu" bariņam (tie, kuri skrēja īsās distances) nācās drūzmēties un lēnlēnītēm tipināt. Bet daba ir daba... Ne jau pēkšņi lielākam ļaužu baram retinās kokus un ierīkos platākas takas. 

Burvīga vieta

Tuvojas siltais laiks, lai gan šodienas vējos tā nešķiet. Piezīmēju sev un varbūt noder arī kādam no jums - lieliska vieta atpūtai - Baložu mežs. Pirmkārt, tā ir skaista daba pavisam tuvu Rīgai. Otrkārt, mežs ir tīrs, pilns ar taciņām - piemērots nopietniem velosipēdiem vai bērnu līdzsvarniekiem, noteikti skrējējiem un ikvienam pastaigas mīļotājam. Gan jau var atrast vietiņu piknikam, tik noteikti jāsavāc pēc sevis. 

Un bērnu priekam var pameklēt svētku kadiķīti :) Tas gan skaitās meža piesārņošana, bet labāk izmantot vienu kociņu nevis katru desmito pa visu mežu. 

Skriešana.

Ziemas sezona ir aizvadīta un pavasaris ir klāt. Vakar notika jau pirmais Skrien Latvija posms Rēzeknē (nākamais jau pēc dažām nedēļām tepatās - Biķernieku trasē). Pati Rēzeknē nebiju, bet šīs sacensības uzskatu par tādu kā sezonas atklāšanu. Vismaz skatoties kalendārā. Tūlīt jau būs iespēja skriet dažādos pasākumos katru nedēļas nogali, ja vien vēlme un varēšana. Re kur var ieskatīties kalendārā. Man oficiālā skriešanas sezona sāksies nākamajās brīvdienās, jo plānots iemēgināt Stirnu buku. Un tad jau sāksies arī Izskrien Rīgu un Rīgas lielākais skriešanas pasākums  - Lattelecom Rīgas maratons. 

Tiekamies trasē! :)