Namaste. Vakar bija plānoti vieni ciemiņi, bet rezultātā atbrauca citi. Varbūt tā bija paredzēts kaut kur kosmosā, jo rezultātā manis gatavotā kūka bija ideālā izmērā un ar precīzi saskaitītiem gabaliņiem, kas mums nav nesvarīgi. Jā, jā... esam uz sava veida diētas - ierobežojam nevajadzīgo cukura daudzumu un cenšamies (dažreiz roka paslīd) no veikala iziet bez našķiem - cepumiem, bulciņām, kūciņām, šokolādēm, saldējumiem, biezpiena sieriņiem, saldajiem jogurtiem utt. Bērns gan dažreiz kaut ko no tā visa dabū. Vajag tak prieciņu. Ja gribasspēks sāk zust, tad jāslēdz iekšā cepeškrāsns un jāgatavo pašai. Šādai reizei ir pieglabāta ne viena vien recepte ar visai interesantām sastāvdaļām. Tuvākajos plānos ir šī - kanēļbulciņas ar bietēm. Ja paspējat pagatavot pirms es kaut kur sava bloga rakstos ielieku atsauksmi, padalieties ar komentāriem. Vēl viens variants tikt pie garšīgiem un nosacīti veselīgiem našķiem (precīzāk, pie labumiem, kuriem zināms un saprotams sastāvs) ir apciemojot Omes vai Omammu. Tomēr dažreiz nākas gatavot pašai un tad jārēķina vai visu labumu spējam apēst. Tā arī ar tikko gatavoto kūku. Kad vieni ciemiņi nespēja ierasties, nācās ātri domāt rezerves variantu - saukt citus, lai nāk palīgos :)
Pagatavoju raw kūku. Otrā manā vēl ne pārāk garajā mūžā, bet sanāca laba. Šokolādes - banānu kūka.
Mana bilde ne tik laba kā linkā :) Garša gan laba. Vienīgā atšķirība no orģinālās receptes - neliku klāt vaniļu. Nākamai reizei jāatceras izņemt no saldētavas un ielikt ledusskapī kādas divas stundas pirms pasniegšanas. Būs jāmēģina pagatavot vēl kādu reizi, lai gan man vēl dažas kūkas stāv vēlmju rindā. Bet visam savs laiks :)
Nu ja.... pagaidām raksts nesaskan ar nosaukumu, vai ne? Man ir uznākuši runas/rakstu plūdi (nelieli, bet tomēr). Jau kādu mēnesi staigāju ar domu, ka nepieciešams jauns ieraksts blogā, bet līdz šim neradās iedvesma. Vakar atbraukušie ciemiņi apjautājās kā mums kaimiņi, vai viss labi? It kā nevainīgs jautājums, tomēr ir par ko padomāt. Jāteic, ka mums ir ļoti paveicies - apkārt kaimiņi miermīlīgi un klusi. Protams, vasarā un jebkurā citā gadalaikā siltākā laikā pagalmā vakaros līdz vēlai naktij mēdz būt tusiņi, kas traucē, ja ir atvērts logs. Protams, dažreiz kaimiņi kaut ko svin (tas gan ļoooti reti). Protams, kādreiz kāds tā skaļāk klausās mūziku. Protams, kāds tomēr mēdz pīpēt pie atvērta loga vai uz balkona un smaka tiek arī pie mums, jo mīlam turēt logu vaļā. TOMĒR, kas nav mazsvarīgi - visi ir ļoti saprātīgi. Ja jaunieši aizsēžas zem mūsu logiem, tad pietiek pieklauvēt un viņi saprot, kaimiņi apzinās, ka ne visi mīl klausīties basus un nedzirdēt mūziku. Arī remonti notiek saprātīgos laikos. UN pie mums vēl neviens nav nācis, lai aizrādītu, ka bērns uzvedas par skaļu, vai ir pārāk traka lēkāšana vai bumbas/mantu mētāšana. Droši vien pacietīgi un gana saprātīgi, lai zinātu, ka bērnam vajag kustēties un mantiņas mēdz krist uz plikas grīdas. It īpaši, ja istabā ir tam paredzēts (bērna uzbūvēts) tramplīns :D Šeit gan jābilst, ka ap deviņiem vakarā jau ir klusums un brīvdienu rītos ātrāk par deviņiem arī troksni neradām, ja vien brokastīs netiek gatavots smūtijs.
Vērtīgi uz brīdi apstāties, paraudzīties apkārt un novērtēt to, kas dots. Parasti par to neaizdomājas, kamēr nenotiek kaut kas, kas liek zaudēt ierasto un pierasto.
Jā, runas plūdi parasti nāk kopā ar apcerīgu omu :D Patīkamu vakaru!
