Ufff, Jāņi nolīgoti, Stirnu buks noskriets, karstums izturēts! Vienā teikumā pēdējās dienas aprakstītas :)
Bet ja mazliet nopietnāk - pirmssvētku nedēļas nogalē Rīgā notika ielīgošanas pasākumi. Vienā tāda nonācām pavisam nejauši - gribējām tikt uz Lucavsalas atpūtas zonu, lai bērns pakāpelē pa atrakcijām, bet nevarējām aizbraukt, jo ceļš nobloķēts - Rīgā velomaratons. Tad nu nolēmām doties uz Grīziņkalnu, lai bērns izklaidējas tur. Jau pa ceļam pamanījām, ka uz to pusi smukas tautu meitas dodas. Kā vēlāk noskaidrojās - uz Ielīgošanu. Un man kā reiz paķerts fotoaparāts līdz :) Ar pustukšu bateriju(tas gan laikam ieradums pēdējā laikā :D ), jo nebija plānots nekas nopietns - tikai kāds kadrs, lai Ome redz kā mazbērns aug. Gribēju jau rakstīt, ka nezināšu nosaukt dalībniekus, bet tad iedomājos pameklēt youtubē - tur tak parasti viss atrodams. Un re - var sākt ar šo un tad meklēt līdzīgos. Pie video ir arī apraksts ar dalībniekiem un vadītājiem. Man patika! Paldies idejas autoriem un vēl lielāks paldies organizatoriem, vadītājiem un dalībniekiem! Pašai prieks, ka divas rotaļas zināju (nav gan daudz, bet vismaz kaut kas ņemot vērā, ka folklora ne tuvu nav mana stiprā puse). Diemžēl līdz beigām palikt neizdevās, tomēr neliels ieskats re kur ir :)
Pēc tam sekoja garās svētku brīvdienas (jippī!), ko pavadījām jau ierastā vietā - pie Usmas ezera. Izvēle lieliska! Saule, vējš, laba kompānija, foršas spēles un gulēšana teltī (bērns pirmo reizi gulēja teltī un viss ok :) ) Naktī uz Svētdienu atgriežoties Rīgā sapratām, ka pilsētā gaisa nav. It īpaši tādā karstumā. Zinat kā tas ir - nekad nav labi - ja ir vēsāks, tad dzird "Kas tad tā par vasaru!", kad karsti - "Varēja jau būt mazliet vēsāks", utt. Viegli jau nav, ja gaisa temperatūra pārsniedz 25 grādus, bet ir tak vasara :) Jāmēģina baudīt. Šīs dienas ir nedaudz vēsākas, bet es ceru, ka atnāks vēl kāds karstuma vilnis. Ak, un Sestdien tak izskrējām Stirnu buku! Jā, jā - tai lielajā karstumā pašā dienas vidū. Distanci visīsāko un tad uz Ventu veldzēties! :) Uz Kuldīgu būs jāaizbrauc kādā parastā brīvdienā - pārāk interesanta pilsēta, lai atstātu neizpētītu, bet šoreiz laika nebija. Atradām tikai burvīgu vietu, kur paēst - Goldingen Room (iesaku - ļoti garšīgi un skaisti) un devāmies uz māju pusi. Šoreiz bijām ļoti atkarīgi no līdzjutējiem, jo mūsu auto kārtējo reizi saniķojās - šoreiz noplīsa ģenerators (vismaz man tā stāsta). Tā kā auto ir benzīns/gāze, tad ceļš Kuldīga Slampe aizņēma kādas studas 3, jo nācās ik pa brīdim lādēt akumulatoru. Kā izrādās, lai varētu piesieties pie citas mašīnas, mūsējai vajag smalkāku skrūvi āķim un tādas mums nebija. Toties ir ko atcerēties :)
