svētdiena, 2018. gada 25. februāris

Pastaiga

Šis ieraksts ir kā neliels turpinājums iepriekšējam - pārgājienam pa Viesatas upesloku taku. Toreiz, kad braucām uz upesloku taku, pa ceļam pamanījām norādī uz Ķemeru purva taku. Iepriekš, lai arī cik nācies braukt pa Ventspils šoseju, šī norāde netika pamanīta. Nebija īstais laiks, droši vien. Tad nu toreiz pienāca. Izlēmām, ka kādā skaistā ziemas dienā noteikti vajadzētu apmeklēt Ķemeru purva taku. 
Beidzot šī diena ir klāt! Precīzāk būtu teikt agrs, agrs rīts. Cēlāmies piecos (viens no mums trim) un posāmies. Izbraucām pusstundu pēc plānotā - ap 6:30 un takas sākumā bijām ap 7:20. Mūsu auto bija sešpadsmitais (ne mēs vienīgie agrie putniņi). Nedaudz nokavējām saules lēktu - pa ceļam uz putnu vērošanas torni redzējām, bet kamēr tikām torņa augšā - saule jau bija pacēlusies. Tomēr skaisti tāpatās. Tikai ļoti ļoti auksti. Bērnam gan rokas un kājas siltas, bet mums - ehhhh.... nu nemākam paši pareizi saģērbties (vai nopirkt gana jēdzīgus apavus/cimdus). Un mežs - PASAKA!