otrdiena, 2018. gada 17. jūlijs

Ceļojums 2018. Noslēgums

Lai arī 05.07.2018 vēl nav pati pēdējā ceļojuma diena, tā tomēr ir jau tāda diezgan noslēdzoša. Kamēr vēl pa Poznaņu, izmantojam iespēju apmeklēt Ikea (jā, jā.... zinām, ka tūlīt jau arī netālu no mājām atvērsies viens tāds), jo tas ir Ikea :D Šoreiz vairāk izlūkos, lai laicīgi izdomātu, ko mums vajadzētu pamainīt esošajās mantās, lai tad, kad atveras Ikea Rīgā, varam sagādāt. Protams, būtu neticami, ka no veikala izietu bez pirkumiem :D Bet tie tādi nelieli - kaut kas no gultas veļas, kaut kas no virtuves piederumiem. Vajadzīgi (un ne tik vajadzīgi - piem., smuka vāze) sīkumi. 
Izrādās, ka turpatās, pavisam blakus, atrodas Decathlon. Šis bija neliela vilšanās, jo kādreiz skatoties viņu internetveikalā šķita, ka varētu pirkt to un šito, bet realitātē nopirkām tikai to, ko noteikti gribējām :) Bez liekiem tēriņiem. Tas labi. 
Un pēc tam pārbauciens uz Bialostoku, kur nakšņojam, jo pa nakti braukt negribas. Un nākošajā diena uz mājām!  Uz Bialostoku ir maksas ceļš. Pēc tīmeklī atrodamajām norādēm, izskatās, ka izdevīgāk ir pa mazajiem celiņiem tikt līdz Koņinai un tikai tur braukt pa maksas ceļu, kas sanāk zem 10 zlotiem (precīzi neatceros). Tā arī darām. 

Skats no balkona. Pēdējā nakts ceļojumā

Dikti līdzīgi autobusi/trolejbusi manāmi Rīgā. Varbūt ved šurp

Manāmas mašīnas bez numuriem. Ar kaut kādām uzlīmēm priekšā un aizmugurē

Pirmie metri Latvijā

Iztērēta nauda: Daudz. Nedaudz pārsniedzām sākotnēji ieplānoto budžetu
Nobrauktais attālums: 3254 km
Naktis ārpus mājām: 11
Dārgākais pasākums: Legolande
Skaistākā pilsēta: Poznaņa

Izmaksu sadalījums


Nobrauktie kilometri:
25.06: - ; braucam uz kuģi un tad vizināmies ar kuģi
26.06: - ; lielākoties pastaiga pa Stokholmu un pavisam nelieli pārbraucieni
27.06: 347 km

28.06: 438 km

29.06: 302 km

30.06: 125 km

01.07: 293 km

02.07: 301 km

03.07: -; Berlīne un Zoo
04.07: 298 km

05.07: 522 km

06.07: 509 km (mājās!)

pirmdiena, 2018. gada 16. jūlijs

Ceļojums 2018. Diena 9: Berlīne, Poznaņa, 04.07.2018

Šodien dodamies apskatīt Berlīnes daļu, kas ir tā kā centrs, bet vairs ne tik ļoti - Oberbaumbrücke rajonu. Sarēķinām, ka lētāk ir braukt ar mašīnu un parkoties tai rajonā, pat ja tur ir maksas stāvvieta nekā maksāt par stāvvietu centrā un vēl par sabiedriskā transporta biļeti. Tiltu atrast ir viegli (Vaze strādā korekti), bet vietu, kur novietot auto, - ne tik vienkārši. Beigās novietojamies Pilsētas parka (Görlitzer Park ) tai pusē, kas ir uz tilta pusi. Bezmaksas. Toties rajons tāds ļoti aizdomīgs, neizskatās pārāk drošs. Māju pirmie stāvi noklāti ar grafiti. Pie paša parka ieejas pāri sētai glūn jauniešu bariņš, kas izskatās visai aizdomīgi. Pastaigas laikā man ir nemitīgs uztraukums, vai atgriežoties mūsu auto būs uz vietas, ar visām riepām, korektā izskatā (amerikāņu filmu ieteikme :D) Lai gan mūsu auto ne tuvu nebija glaunākais, kas tur redzams. Vēlāk, nu jau braucot uz Polijas pusi, sanāca apbraukt to parku un otrā pusē viss mierīgi, glīti, klusi... Mēs vienkārši izvēlējāmies to "interesantāko" vietu, kur sākt pastaigu. 
Pastaigas laikā visai neplānoti uzgājām East Side Gallery. Tūristu pūļi. Vēsturiska vieta.















Bērnu laukumiņš























Te arī vēl neliels ieskats Artura fotogrāfijās:

Es ar tiku kadrā!


Ja nekļūdos, šo var noīrēt dzīvošanai

Un pirmo reizi ceļojuma laikā piezogas nepatīkamā sajūta - "negribu redzēt vairs nevienu muzeju, negribu neko. visa jau pa daudz". Nemitīgais karstums sajūtu vēl pasliktina. Šis ir ļoti piepildīts ceļojums. Daudz kas redzēts un izbaudīts. Vajag atpūtu. 
Pēc pusdienām dodamies uz Poznaņu (Polijā). Ceļš uz māju pusi. No Vācijas robežas uz Poznaņu (precīzāk, uz Lodzu caur Poznaņu) ir maksas ceļš. Vaze rāda bezmaksas variantu, kas ir tikai kādu pusstundu ilgāks. To arī izmantojam. Rezultātā izbaudām Polijas ceļus. Patiesībā ne jau izbaudām, bet saprotam, kāpēc ļaudīm tranzīts caur Poliju šķiet kaut kas briesmīgs - ceļi šauri, satiksme visai intensīva, auto daudz. Apdzīt grūti. Tad nu nākas sēdēt kādam smagajam aizmugurē visai ilgu laiku. Šo "izbaudīsim" arī nākošās dienas - ceļā uz Bialostoku un prom no Polijas. Pagājušajā gadā šādu problēmu pat nemanījām. Vai bija veiksmīgs ceļojuma laiks, virziens vai citi iemesli, bet bija palikušas tikai vislabākās atmiņas (izņemot ceļu remontus un fūres, kas izdomā sākt apsteigšanas manevru degungalā)
Poznaņa ir burvīga pilsēta! Tieši centra daļa. Fantastiska arhitektūra! Lieliskas ieliņas! Es gribu tur atgriezties un vēl pastaigāt!


























Un pavisam nedaudz Poznaņas no Artura krājumiem: