Divus gadus atpakaļ bija iespēja pavadīt dažas dienas Berlīnē. Bija forši. Šogad bija iespēja atkal aizbraukt uz Berlīni. Šoreiz gan vienai pašai. Lai arī sākumā nedaudz stresa par to vai pilsētā neapmaldīšos, bet mūsdienu tehnoloģijas palīdz arī šādos gadījumos. Telefonā ielādēju maps.me aplikāciju, kas darbojas arī bez interneta savienojuma (pagaidām vēl nav lētu iespēju izmantot mobilos datus ārpus LV). Plus, viesnīca izraudzīta ar bezmaksas WiFi iespēju, lai varētu izpētīt pilsētas piedāvātās iespējas un sazināties ar mājās palikušajiem.
Iepriekšējā reizē daudz tika izmantots ērtais sabiedriskais tranpsorts (metro), šoreiz izmantoju savus resursus - K2 :), izņemot tikšanu no lidostas uz viesnīcu un no viesnīcas uz lidostu. Un jāteic, ka bija daudz labāk. Bija daudz skaidrāks skats uz pilsētu un ģeogrāfiju. Ejot kājām pat nav jāmaldās. Atliek tik apskatīties kartē pareizo virzienu, apkārtesošās ielas un tik iet :) Pilsēta kā parasti burvīga - gan agri no rīta gan pa dienu gan arī vakarpusē. Un rezultātā daudz bilžu.
Jau pirms došanās uz Berlīni pietiecu vizīti uz Reihstāgu, ko iepriekšējā reizē neizdevās apmeklēt. To var izdarīt šeit. Tas arī bija pirmās dienas galvenais pieturas punkts, jo vizītes laiks iepriekš noteikts.
Tātad, Berlīne. Tur vēl tāds ļoti rudenīgs laiks. Diezgan dzestrs, bet koki vēl pilno krāsainām lapām, zilas debesis un spīd saule. Tomēr cimdiņi un cepure man prasās. Dažos brīžos, kad esmu izvilkusi telefonu papētīt karti, rokas paspēj nosalt. Tomēr laiks patīkams. Tāds tas saglabājās visas dienas :)
Līdz Berlīnei tiku ļoti veiksmīgi un bez stresa. Pat brauciens uz lidostu, kas izvērtās par stāvēšanu bez diviem luksaforiem pie katra luksafora un neliela lidmašīnas izlidošanas aizkavējuma tehnisku iemeslu dēļ manas nervu šūnas neēda :D Tegel lidostā noskaidroju kur jākāpj iekšā autobusā - ar pirmo piegājienu pati neatradu (izrādās, ka par agru izgāju no lidostas, vajdzēja vēl vienu līkumiņu pa lidostas telpām un tad doties ārā) un aptuveni divdesmit minūšu laikā jau biju pie viesnīcas. Biļetes autobusam var nopirkt ne tikai speciālā kasē lidostā, bet arī pie autobusa šofera un pie biļešu tirgotājiem autobusa pieturā. Tik jāatceras kompostrēt/validēt iekāpjot autobusā.
Nākamais solis - brokastis! Devos Reihstāga virzienā meklējot kādu mīlīgu kafejnīcu brokastīm. Kafejnīcas daudz (konditorejas tipa), bet visās iepirkšanās tikai skaidrā naudā. Bankas kartes nav opcija. Tas tāds visai paliels pārsteigums, jo pierasts, ka Latvijā var ļoti labi iztikt bez skaidras naudas krājumiem makā. Tā kā nelielas skaidras naudas rezerves makā bija, tad cerības uz brokastīm pavisam neatmetu, tomēr nolēmu pastaigāt un pameklēt iespēju norēķināties ar karti, jo līdz noteiktajam apmeklējuma laikam Reihstāgā laiks vēl bija diezgan. Un tā es nejauši atradu Centrālo Staciju. Jā! Beidzot rīta kafija un garšīgs siera sviestkruasāns. Pašsajūta uzlabota, enerģija uzņemta, jādodas tālāk. PĒc Reihstāga ar līkumiņu Potsdamer Platz un ar līkumiņu atpakaļ uz viesnīcas rajonu Alt-Moabit. Vakariņas parastā kebabvedīgā iestādē, kādas šajā rajonā neiedomājami daudz. Izcēlās tikai ar to, ka viesi tiek sēdināti visās brīvajās vietās. Ja pie galda ir vieta 4 personām un ir aizņemti tikai divi krēsi, tad, ja citas vietas būs aizņemtas, pie šī galdiņa brīvi apsēdinās citus viesus :) Amizanti.
Otrā un trešā diena paiet oficiālā pasākumā. Trešās dienas vakarā staigājot pa pilsētu uzgāju vjetnamiešu restorāniņu Hoan Kiem. Labs, un nav kebabveidīgie fast-food vai gaļa (izskatās, ka vācieši mīl kārtīgu gaļu un maz salāt/dārzeņveidīgos). Tik porcijas milzīgas. No manas puses - iesaku apmeklēt :) 4square ar iesaka.
Ceturtā diena tika iesākta agri, jo izlēmu tikt augšā TV tornī. Tas darbu sāk desmitos. Pirms desmitiem rinda jau pārdesmit metru garumā tomēr ļoti veiksmīgi un ātri sarūk. Šis bija vēl viens no iepriekšējā Berlīnes apmeklējuma laikā neapskatītajiem objektiem. Toreiz no rīta bija migla, tāpēc nejutām vēlmi maksāt un skatīties uz pelēkumu. Šoreiz skaisti :) Pirms tam gan gribētos atzīmēt Centrālās stacijas rajonu gar Šprē upi virzienā uz Muzeju salu. Moderna arhitektūra, skaistas līnijas. Nedaudz miglains un dzestrs rīts. Bauda acīm!
Pēc tam AlexanderPlatz, kas atrodas turpatās. Tirdzniecības centrā Alex ir atrodams Ķirsons Lido. Šis gan ļoti nelielu ēdienkarti, tomēr iekārtojums ieturēts ierastajā Lido stilā. Ļoti patīkami pārsteidza, ka kasiere runāja latviski :) Tālākās gaitās pa pilsētu atradu vēl vienu Lido restorānu. Tas izskatījās lielāks un plašāku ēdienkarti, bet tā kā tajā brīdī ēst negribējās, iekšā negāju.
Šīsdienas pēdējais apskates punkts, kas atzīmēts kartē - WinterfeldtMarkt. Tirdziņš, kas norisinās divas dienas nedēļā - kā reiz arī sestdien. Pēc būtības varētu būt kaut kas līdzīgs Kalnciema tirdziņam Rīgā - amatnieki, mājražotāji (vairāk saldumu ražotāji), ēdināšanas uzņēmumi. Sapriecājos, ka kolēģiem varēšu aizvest kādu vāciešu sieru, bet izrādījās, ka tur vieni šveiciešu un austriešu ražojumi.
Un atkal ar līkumiņu uz viesnīcu un pēc tam atkal vakariņu meklējumos :) Šoreiz atradu grieķu restorāniņu Taverna Amphipolis. Arī 4square novērtē :) Mīlīga vietiņa. Restorāniņa "dvēsele" kundze gados par Latviju zināja, ka mēs dzeram bērzu sulas un tās ir veselīgas un ļoti labas organismam :) Pēc tam, kad biju satikusi divus francūžus (~ 30 - 40gadu veci), kuri nezināja kur atrodas Latvija, šis bija ļoti foršs pārsteigums :D
Un ar to brauciens gandrīz galā. Nākamajā rītā uz lidostu un atgriežos Rīgā un sniegā :) Ar piezīmi sev, ka uz Vāciju jāņem skaidra nauda līdz. Protams, nav problēma izņemt naudu (ar nelielu komisiju gan)
