Toreiz, daudzus gadus atpakaļ, viss sākās ar velo sacensībām (Arturs saka, ka varētu būt kāds no SEB posmiem) Kandavā. Ir pagājuši gandrīz vienpadsmit gadi (pa kuru laiku?) un atkal dodamies uz velosacensībām . Šoreiz Ventspilī un ne vairs divatā, bet trijatā. Tomēr sava veida nostaļģija pārņem. Un šādās reizēs jāsāk domāt par to kā bija, kas bija un kur un kādi tagad mēs esam. Kā Vecā gada vakarā atskatās uz bijušo un paveikto tā šoreiz vairāk uz attiecībām un kopā būšanu un par ilgāku laika posmu.
Ļoti iespējams, ka tas saucas VECUMS :D Pēdējos gadus saprotu, ka man pietrūkst redzēt laika ritējumu dabā. Dzīvojot pilsētā ir momenti - Oho, jau pienenes zied! Oho, vakari ir kļuvuši silti! Oho, bērziem lapas jau dzeltenas utt. Bet nav redzama dabas gatavošanās šiem momentiem. Ar skaistu kaukāza plūmi aiz loga nepietiek. Jāatzīst, ka mēs tomēr pārāk maz laika pavadām ārā. Slikti laikapstākļi, slinkums, nav noskaņojums. Ir viegli un ērti dzīvot nedarot neko. Tā paļauties uz laika ritējumu un straumes plūdumu. Lai gan vajadzētu būt tai mirklī un iegūt maksimālo iespējamo. Vai vismaz spert nelielu solīti un izrādīt uzmanību, izdarīt labu, pateikt labu.
Ir viegli dzīvot ērti un vēlāk sevi nedaudz pašaustīt par to, ka viss ir tā kā ir nevis tā, kā gribētos, jo tas neko neprasa...
BĒET, atgriežoties pie pamattēmas - Ventspils ir (nosacīti) tālu, sacensību starts visai laicīgi, tāpēc nolēmām īrēt naktsmītni un uz Ventspili doties jau dienu iepriekš - sestdien. Tā bez stresa, skriešanas un liekas nervu šūnu tērēšanas, iztaisījāmies un caur Kuldīgu (jo tur iekš Goldingen'a var garšīgi paēst), devāmies uz pilsētu ar rītdienu! Iebraucot Kuldīgā bijām ļoti pārsteigti par daudzajām mašīnām, brīvu stāvvietu trūkumu un ļauzu bariem, bet fiksi iečekojot visit Kuldīga web vietni, viss kļūst skaidrs. Vārdu sakot, paveicās, ka Goldingenā dabūjām vietu, kur apsēsties un paēst :D Ventspilī bijām ap pieciem vakarā, iekārojamies Saules 40 - lieliska vieta atpūtai, ar dārzu, terasi, gaišu un ērtu dzīvokli. Un klusi! Un īpašiem noteikumiem smēķētājiem - tiem esot jāsmēķē kaut kur ārā - tā lai netraucē pārējiem. Mums, kā tiem, kuri nemīl elpot cigarešu dūmus - šis ir liels pluss.
Ventspilī esam ne pirmo reizi, tāpēc obligātos apskates punktus izlaižam un vienkarši pastaigājamies pa rajonu. Pēdējā laikā mana aizraušanās ir smukas durvis, tāpēc raksta bilžu sadaļā - durvis vairāk nekā ierastās puķes :D Bijām arī līdz jūrai - tā ir uz vietas un viļņojas. Pavakariņojām lieliskā restorāniņā - Jūras brīze (salīdzinoši lēti, lielas porcijas un galvenais - garšīgi. Tiramisu nozuda minūtes laikā :D ) un caur Bērnu pilsētiņu devāmies uz mājām gulēt. Nākošajā dienā - velosacensības. Šoreiz tikai Arturam, jo Roberta velo neielīda bagāžniekā (jā, jā, mūsu auto reizēm ir par mazu :D ).
