Brīvdienas Tartu

Tā nu sanāca, ka šogad Lieldienu brīvdienas Rogovkā nepavadīsim. Lai nebūtu jāsēž mājās un nedaudz nomainītu ikdienu, nolēmām, ka ir pagājis jau pārāk daudz laika kopš kāda ģimenes pasākuma, tāpēc vajadzētu kaut kur aizbraukt. Plānot, domāt, rēķināt vēlme nav. Pārmaiņai varētu vienkārši samaksāt un uztraukties tikai par to, lai īstajā laikā nonāktu īstajā vietā. Pārāk daudz tērēt arī vēlme nav, tāpēc lidojumi atkrīt (mums nav talants atrast lētus lidojumus). No daudzajām sejas grāmatas reklāmām biju piefiksējusi hothotpack servisu, kas piedāvā dažu dienu atpūtu kaimiņzemēs par patīkamām cenām. Viesnīca ar brokastīm un izklaides iekļautas cenā. Izvēlējāmies divas naktis viesnīcā London (ja ne uz Londonu, tad vismaz viesnīcā :D ), AHHAA, AURA, Leļļu muzeja un Ledus laikmeta centra apmeklējumus. Kā redzams, pasākums orientēts, lai bērnam būtu interesanti. Tā jau notiekas - pieaugušo vēlmes un intereses nobīdās otrajā plānā. Pagaidām... Es nudien ceru, ka pēc dažiem gadiem mūsu un tagadējā septiņgadnieka ceļošanas vēlmes un intereses būs līdzīgākas. Ja ne, vēl  jau atliek "pensijas" gadi.

Kādu brīdi pirms brauciena vēl saņēmu informatīvu e-pastu par izmaiņām atrakciju darba laikos, jo ir Lieldienas. Tiešām novērtēju! Nebija jau tā, ka tas ļoti mainītu mūsu plānus, bet pirms pirkt atpūtu, atrakciju mājas lapās nekādas informācijas par izmaiņām darba laikos nebija (vai neizdevās ieraudzīt), tāpēc, iespējams, ka gadītos nepatīkams pārsteigums, ka Leļļu muzejs būtu slēgts tai dienā, kad būtu izdomājuši to apmeklēt vai kaut kur ierastos īsi pirms slēgšanas.

Lielajā Piektdienā krāmējam savu lielo koferi mašīnā (beidzot izdevās doties atpūtā ar vienu(!!!) mantu somu!) un braucam uz Tartu. Ceļamies agri, jo atsauksmēs salasījos, ka pie viesnīcas ir vieta novietot tikai 10 auto. Mans plāns (Arturs nedaudz noburkšķēja, bet piekrita), lai ierodamies viesnīcā pēc tam, kad kāda daļa viesu jau ir devušies prom, bet jauni viesi vēl nav ieradušies. Tāpēc ceļamies agri un izbraucam jau septiņos. Protams, izbraucām pēc septiņiem un vēl piestājām nomazgāt auto, lai izskatās kārtīgāks. 

Pa ceļam nekā interesanta. Tikai viens Igaunijas policijas pasākums, kur stādināja visus auto un pārbaudīja šoferim alkohola daudzumu izelpā. Pat pases nepārbaudīja. 

Viesnīcā nonācām pēc vienpadsmitiem. Ļoti veiksmīgi atradām autostāvvietu, kas ir nedaudz nostāk no viesnīcas galvenās ieejas - pretī restorānam. Izrādās, tur ir vieta aptuveni 20 automašīnām un mums ir daudz iespējas izvēlēties, kur gribam novietoties. Tur gan vajag papīrīti no viesnīcas, lai drīkstētu stāvēt. Citādi, iespējams, var nākties maksāt sodu. Viesnīcas tuvumā ir gana vietas novietot auto uz ielas, bet ne-brīvdienā maksa esot 10 EUR dienā. Mūsu gadījumā, jo ierodamies svētku dienā, nebūtu atšķirība, bet labāk apstājamies viesnīcas stāvlaukumā. Reģistratūrā bez problēmām iedod autostāvvietas papīru un  kuponus atrakcijām - to visu var dabūt pirms check-in, kas ir lieliski! 

Mana iemīļotā pilsētu apskates tēma. Burtiski saka Laipni lūgti Tartu :)

Pēc tam, kad papusdienojām pie AHHAA blakus esošā tirdzniecības centra kafejnīcā (nekas izcils vai vilšanās, tāpēc pat nemēģināšu atcerēties nosaukumu), devāmies uz šodienas pirmo un vienīgo apskates/izklaides objektu AHHAA.

 Lai arī tur pavadījām daudz laika - stundas 4 noteikti sanāca, bilžu var teikt, ka nav. Tur ir jāskatās, jādara, jāmācās. Fotoaparāts paliek otrajā (vai pat vēl zemāk) plānā. Bērnam, tieši tā pat kā pirmajā reizē, visiemīļotākā vieta - ūdens un bumbas! Foršas bija arī mašīnas un sapelējušais ēdiens (mācību klases objekts). Ar velo izbraukt nesadūšojās. Es arī nē :D Man visvairāk patika ilūziju istaba. Sajūsmu izraisīja arī mācību klase ar inkubatoru olām un cālēniem. Ieradāmies vienu dienu par agru, citādi būtu iespēja redzēt izšķiļamies cālēnu - jau bija redzama plaisa olas čaumalā. Ak, un vēl viena atrakcija, ko var izmantot neieejot ēkā - elektro auto pacelšana. Puika sajūsmā - viņš spēja pacelt mašīnu! 

Pēc tam atpakaļ uz viesnīcu iečekoties. Gribu piebilst, ka viesnīca ir izcilā vietā! Tartu vecpilsētas daļā uz gājēju ielas. Līdz galvenajiem pilsētas apskates objektiem ir minūšu gājiens. Viss tur pat! Un tad pastaiga pa vecpilsētu "uz dullo". Nepētījām ne kartes ne objektus.

Šī ir bijusi zaļa baznīca. Tagad no tās krāsas redz tikai drupatas

No tāluma šķita, ka tur varētu būt interesanta ēka, bet izrādās, ka tornītis ir alus darītavai. 

Doma baznīca. Apkārt lentes un tikt klāt nevar. Esam nesezonā

Eņģeļu tilts

Studentu skūpsts

Igaunijas Pizas tornis - šķībā māja

Vakariņās paēdām Vapiano. Par šo "iestādi" bija dzirdēts daudz un tikai labas atsaukmes. Interesanta ideja - pie ieejas pieaugušajiem izsniedz kartiņas, ko izmanto pasūtot ēdienu. Ejot ārā, kartiņu nolasa un veic apmaksu. Ēdienos liela izvēle nav, bet izskatās, ka viss ir svaigs un labi pagatavots. Šoreiz vakariņās picas - četru sieru pica, kas izrādījās Robertam iemīļotais šīsvietas ēdiens un kaut kāda cita pica, kas arī bija laba. 

Ar nelielu līkumiņu, lai nedaudz mazinātu picas ietekmi uz miegu, atgriežamies viesnīcā. Nakts pat pie atvērta loga karsta un klusa (lai arī vecpilsēta un apkārt krodziņi). Gulta gan daudz par mīkstu mūsu gaumei, bet tur neko darīt. Lai gan es priecātos par iespēju pie viesnīcas rezervācijas pasūtīt cietu matraci. Par viesnīcu spilveniem manas domas arī nav parāk augstas, tāpēc, ja vien ir iespēja, es ņemu līdzi savu spilvenu. Tas noteikti palīdz vieglāk iemigt un labāk izgulēties.  

Viesnīcas brokastis ir OK. Visēdājiem tās būtu ļoti labas, jo izvēle kopumā ir pietiekama. Ja nelieto gaļu un zivis, tad izvēle ievērojami samazinās. Omleti tur pagatavot neprot (t.i., mūsu gaumē). Arturs teica, ka kišs arī bēdīgs. Toties iepriecināja kafija. Negaidīti laba. 

Šīsdienas plāns ir grandiozs! Jāpaspēj uz Ledus laikmeta centru, kas sāk darbu tikai vienpadsmitos, Leļļu muzejs, kas atvērts tikai šajā dienā un vakar pamanījām, ka netālu atrodas Botāniskais dārzs. Ja vēl būs laiks un luste, tad atpūtīsimies akvaparkā. Pamodāmies laicīgi, tāpēc līdz kāpt mašīnā un braukt uz Aksi, kur atrodas Ledus laikmeta centrs, ir vēl daudz laika. Izgājām pastaigā pa pilsētu un pamanījām observatoriju ar nelielu skatu platformu, kur var tikt augšā. Bet arī tikai no vienpadsmitiem. 

Observatorija

Šīs ēkas manī izraisīja sajūsmu. It kā nesaderīgi, bet tai pašā laikā tik saderīgi. Burvīgas verandas. Blakus esošajai mājai līdzīgā stilā ieturēta terase. Abas mājas ļoti saskanīgas.

Arturs bija izlasījis, ka Werner kafejnīcā esot labākā kafija Tartu. Pēc tādiem tekstiem noteikti gribas šo vietu apmeklēt. Īpaši tāpēc, ka atrodas vecpilsētā, pat nav tālu jāiet. Kūku izvēle tur ir milzīga! Spēj tik izvēlēties! Bērnam kakao atnesa krūzē, aiz kādas varētu paslēpties! Pat pieaugušajam tā būtu par lielu, lai izdzertu. Kafija gan apbēdināja. Nezinu, kurš veica labākās kafijas pētījumu, bet mūsu garšas kārpiņas nepiekrīt. Tomēr pulkstens jau tuvojas vienpadmitiem, tāpēc sežamies mašīnā un braucam uz Ledus laikmeta centru. 

Šis ir Burrometrs. Jeb ēzelis laika apstākļu prognozēšanai. Galvenais elements - aste, bet tai pašā laikā ir svarīgi gan tas, cik dziļi ir ierakts ēzeļa pamats, gan arī cik augstu virs zemes ir ausis.

Lieliskākā ideja, ko jebkad esmu redzējusi! Krāsojamā siena. Žēl gan, ka baltās tāfeles marķieri bija jau nolietojušies un normāli krāsoja tikai melnais un zilais. Bet kas par izklaidi gan lielajiem gan mazajiem! Pēc tam visu var notīrīt līdzīgi kā baltās tāfeles.

Blakus neliels ezers. Ūdens vēl auksts, bet vasarā blakus centram ir pludmale.

 Ledus laikmeta centrs, kas ir nekas pārāk īpašs, tomēr savaldzināja. Izglītojošs tiem, kuri grib kaut ko uzzināt un interesants tiem, kuri tur ir tikai tāpēc, ka tika atvesti. ;Loti veiksmīgi mijas izglītojošais ar izklaidējošo.

Atgriežoties pilsētā, dodamies uz Botānisko dārzu. Šeit jāteic, ka rudenī apmeklētais  Kretingas ziemas dārzs Lietuvā bija skaistāks. Toties ārpusē šeit kārtīgi pastrādājuši ainavu arhitekti/botāniķi un pastaiga ir skaista. Vasarā būtu vēl labāka! Pat Robertam esot paticis.

Lai lieki neriņķotu pa pilsētu, nākošais objekts ir Leļļu muzejs. Sākotnēji šis bija objekts, ko nebija interese apmeklēt, bet ja par to ir samaksāts, tad aiziet var. Šķiet, ka igauņiem manā bērnības laikā bija pavisam citas mantiņas. Vienīgo, ko atradu tādu kāda bija man - dzeltena gumijas peļveidīgā pīkstošā mantiņa. Un dažas Kinder olas mantiņas - ja kāds atceras - begemoti, lauviņas un vēl kaut kas no tiem laikiem. Un kā izrādās, kendama nav nemaz tik jauna mantiņa - tāda bija jau daudzus gadus atpakaļ, bet tagad atsāk savu uzvaras gājienu bērnu mantu pasaulē. 

Robotu cīņa. Viena no bērnu interesejošajām lietām šai muzejā.

Šitāds cūcis lido Leļļu muzeja tualetē

 Leļļu muzejā Robertam iepatikās Nintendo SuperMario spēlīte, plastmasas robotiņi un multene (diezgan paredzami, vai ne?). Ar to arī patikšana beidzās :D Daudzās mantas aiz stikla vai virves interesi neraisīja. Lielā spēļu telpa, kas, iespējams, bija lieliskākais šī muzeja objekts, arī nē. Bārbijas - arī nē :D

Pēc tam dodamies uz Observatoriju. Izrādās, ka pašā pašā augšā tikt nevar, bet uz platformas gan. Pārāk daudz ko ieraudzīt nevar, jo lai arī ēka ir kalna galā, tā nav pārāk augsta. Toties apskatām dažādus teleskopus. 

Ja pareizi sapratu, šie ir mmeteorīta gabaliņi, kam var pieskarties. Kosmosa objekti! Pēc sajūtām atgādina akmeņus un tiem pieskaroties, trešā acs neatvers.

zvaigžņu karte

industriāls pagalms

Oskars Vailds un Eduards Vilde. 

Necerēti ātri esam izgājuši visus augstākminētos objektus un dodamies vēlās pusdienās (ap četriem pēcpusdienā). Ar izdomu neizceļamies, tāpēc - atkal Vapiano. Roberts sajūsmā, ka dabūs četrus ieru picu, ko bez viena vai diviem gabaliņiem arī veiksmīgi noēd. Mēs iemēģinām salātus un sparģeļu picu. Salāti labi. Četru sieru pica labāka. 

Pēc tam izlemjam, ka esam pārāk saguruši, lai turpinātu Tartu izpēti, tāpēc dodamies uz akvaparku. Tur ir pieejams lielais baseins, kas vienā pusē ir 1.20 m dziļš un tālāk aiziet līdz 1.80 m dziļumam. Forši, ka bērns var nostāties uz nenoslīkt - nav jāuztraucas par būšanu blakus vai palīglīdzekļiem. Pietiek pieskatīt pa gabaliņu. Izklaides daļa gan nav parāk liela, bet priekš bērniem ir pietiekoši. Mums gan tur ir visai garlaicīgi, bet redzot bērna sajūsmu - prieks, ka tur esam :) Nepatika, ka ir dalītās ģērbtuves, jo svešā vietā septiņgadnieku vienu pašu laist būtu jocīgi (neesmu droša, ka viņš neapjuktu). Bet tādā vecumā ņemt puiku līdzi sieviešu ģērbtuvē un dušā ar šķiet ļoti jocīgi. Un sauna bija atsevišķi pie dušām (t.i., visiem kopā pirtiņā pasēdēt nesanāk)

Pēc akvaparka apmeklējuma visi esam saguruši. Meklēt vakariņu vietu negribas, tāpēc, atceroties pirmo AHHAA apmeklējumu, aizgājām paēst čopstikos - tuvējā tirdzniecības centra ēstuvē. Diemžēl, pamatīga vilšanās :( Cenas šķiet augušas, apkalpošanas līmenis krities un priekš veģetārieša, kurš nelieto asus ēdienus - izvēle pavisam maza. Ja nebūtu sagurums, tad pareizākais lēmums būtu bijis doties prom, bet palikām. Pāedām, bet bez prieka. Kafiju un saldo paņēmām cita tirdzniecības centra konditorejā Gustav, kur kūku izvēle šķita ļoti līdzīga rīta pusē Werner redzētajam. Tagad skatos, ka abas kafejnīcas ir zem viena īpašnieka (vai kaut kā saistītas), tāpēc arī ir tik līdzīgi.Un tad jau klāt vakars un jāiet gulēt.

Ceļamies un veļamies. Pāedam brokastis - ēdienu izvēle identiska iepriekšējam rītam, sapakojam koferi, sežamies mašīnā un braucam uz Valmieru. Plāns ir neliela pastaiga, paēst otrās brokastis un tad uz mājām. Valmierā neizdevās sameklēt restorānu Parks, kur bijām pusdienojuši kādu laiku atpakaļ (gadus), bet uzgājām restorānu Vecpuisis, kur tai brīdī bija brančs. Par šo bija lasītas labas atsauksmes (ne gluži branču, bet vispār par restorānu), tāpēc palikām. Jāteic, ka lēti nav (ak, mēs naivie) un veģetārās opcijas visai vājas :( Bet garšīgi, kas tomēr ir galvenais. Un skaists interjers (sekundāri, bet patīkami).