pirmdiena, 2016. gada 26. septembris

Ekskursija uz Stirnu Buku Mākoņkalnā

24. septembrī Mākoņkalnā Stirnu Buks! Nedaudz pamainījās sākotnējie plāni, tāpēc nolēmām uztaisīt nelielu ekskursiju - apvienot patīkamo ar lietderīgo. Piektdienu paņēmām brīvu (arī bērnam atvaļinājums) un devāmies uz Daugavpils pusi. Pa ceļam, pavisam neplānoti, nolēmām apskatīt Likteņdārzu. Top. Ideja apakšā ir laba, bet gatavs vēl nav ne tuvu. Ir vērts aizbraukt, lai veiktu ziedojumu tādējādi atbalstot izveidi, bet pagaidām nav ko cerēt uz kaut ko fantastisku, ko redzēt. PAGAIDĀM :)













Nākamā, nu jau plānotā pietura un apskates objekts - Nīcgales lielais akmens. Esot lielākais laukakmens Latvijā un valsts nozīmes dabas piemineklis. Lai nemulsina žogs apkārt - no otras puses ir brīva un ērta pieeja un iespēja uzkāpt (īpaši patīk bērnam)

Nākamais apskates objekts tika izvēlēts īpaši domājot par puiku. Sventes muižā Kara tehnikas muzejs. Domāju, ka bildes izteiks pietiekoši :) Muižas ēkā ierīkota viesnīca. Tas, ko spējām ieraudzīt un izbaudīt dzerot kafiju un saldējuma kokteili, radīja ļoti patīkamu un mierīgu iespaidu. Šķiet ļoti laba vieta klusai, relaksētai atpūtai. Restorānā garšīga kafija :)












 Un pēdējais plānotais apskates punkts šajā dienā - Latgales Zoo. Man ļoti patika! Mazs, bet foršs. Pārsvarā eksotiskie, neliela izmēra dzīvnieki, abinieki, rāpuļi un kukaiņi. Un cena - pieaugušajiem tikai 60 eirocenti. Manā skatījumā, pat nepieklājīgi lēti :D 
Mani ļoti sajūsmināja suvenīru stends, bet, diemžēl, vai par laimi maciņam, pārdevēja jau bija devusies projām. Fiksi uztaisīju suvenīrbildes, lai paliek atmiņā. Autori - Latgales dizaina biedrība. 













Un tā kā nebija vēl dikti vēls, devāmies uz Daugavpils cietoksni un Rotko centru. Neesam mēs mākslas mīlētāji un pazinēji (jāprotas :D). Man vairāk patika zīmējumi uz ēkas logiem, lai nosegtu naglotos dēļus. 









Nākamais rīts. "Ķer pokemonus un saņem atlaidi"! Izlaidām nelielu līkumiņu uz  Vasargelišķu skatu torni un devāmies uz Lipušķiem.






Vāverēm Stirnu buka distance šoreiz garāka - 6 km, bet tik viegla! Pēc distances ne mazākā noguruma, lai gan trasē pavadītais laiks ir labāks nekā citas reizes. Un šoreiz bija arī vislabākie līdzjutēji, kuri sagaidīja ar karstu kafiju, maizītēm un saldumiem! Tā kā bijām Mākoņkalna skrējienā, bet trase neveda kalna spicē, devāmies paši. Atceļā vēl apskatījām Ubogovas velna akmeni (pēc Nīcgales tāds pavisam neizteiksmīgs) un ar līkumiņu caur Rēzekni, kur ievērtējām Ausmeņa kebab, devāmies mājup :)




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru