razgale: Veloplezīrs Tūja

Atceļā no Roberta dzimšanas dienas svinēšanas Helsinkos, radās doma, ka vajadzētu ar velo izbraukt Latvijas Vidzemes jūrmalu. Un, nepagāja pat mēnesis, kad šī ideja tika realizēta. Protams, rēķinoties ar to, ka Roberts nekādu garo gabalu nenobrauks un šim braucienam ir jāveltī visa diena. (Un nepagāja i mēnesis, kad beidzot top raksts :D )

Papētot variantus, Arturs ieteica startēt Tūjā un finišēt Salacgrīvā. Aptuveni 37 km, ko varētu pieveikt kādās četrās stundās (steigties nav kur, vai ne? ) un pēc tam mēs ar Robertu izklaidējamies Salacgrīvā, kamēr Arturs aizminas atpakaļ uz Tūju un atbrauc mums pakaļ ar mašīnu. Līdz Tūjai no Rīgas ar savu auto, protams :) Man un Robertam atpūta, Arturam papildus sports (es par to nemaz nesūdzos :D )

Tātad, diena sākas visai agri - ceļamies septiņos ar domu, ka laicīgi jāiztaisās, jo uz pēcpusdienu sola lietu. Nu jau bez pārsteigumiem, iztaisāmies tikai uz deviņiem (divas stundas kopš ceļas pirmais, kurš gatavo brokastis, mums ir standarts. Neatkarīgi no darba vai brīvas dienas).Tūjā novietojam auto kempingā pie jūras (loģiski, vai ne? ) Krimalnieki, kur mēs dabūjam dienas specpiedāvājumu - bezmaksas stāvvietu mūsu četrriteņu braucamajam! Jēēēj! :) Kāpjam uz divriteņiem un dodamies ceļā! Diena ļoti piemērota lēnam velo braucienam - nav auksti, ir sauss un saule ir aiz mākoņiem - ir silti, bet nekarsē. Tik tāds nedaudz pelēcīgs šķiet. Bet, tā kā pēcpusdienā gaidāms lietus - tas ir normāli. Sākumā ceļš priecē...

Izskatās, ka jādodas lasīt pīlādžogas. Šogad ir doma izmēģināt pagatavot pīlādžu ievārījumu. Tik jāsameklē gana forša un interesanta recepte.

Tā kā braucam bez kartes, vadoties pēc tām norādēm, kas nu ir uzstādītās (gandrīz skaidri un ieraugāmi) un ar mērķi nokļūt Salacgrīvā nevis apskatīt visu, ko pa ceļam varētu redzēt (galvenais jūra), tad gandrīz palaižam garām Tūjas bāku, bet izskatās, ka "zvaigznes mums ir labvēlīgas", tāpēc ir bilde arī ar bāku.

Tūjas bāka

Tālāk izmantojam iespēju un braucam pa pludmali. Vietām vienkārši un viegli, vietām - ne tik vienkārši un viegli...

Atliek uzmest kaut ko pāri un naktsmītne gatava. Forši :)

Love, love, love....love is all you need

Vietām ne tik viegli

Esiet gatavi nest savu braucamo

Tāda standartbilde, kur Roberts sēž un skatās tālumā. Būs jāsavāc visas šitādas un jāuztaisa kolāža

Fen šui vai kā nu tas saucas :D Ne mūsu darbs

Te ar vēl ļoti labs ceļš

Pēc tādiem klusiem un mierīgiem ceļiem, pēkšņi secinām, ka būs jābrauc pa šoseju, kur ar nepārtraukto līniju atdalītā šosejas daļa ir kādi max 50 cm plata. Šoseja šaura, atļautais ātrums 100 km/h. Un tā daži kilometri vienreiz un pēc brīža vēl. Tas bija visstresainākais un nepatīkamākais moments visā braucienā. Ja par sevi un Arturu jūtos gana droša, tad sešgadnieks šitādos apstākļos?! Biju laimīga nogriežoties mežā! Pirms brauciena es zināju, ka būs gabaliņš pa šoseju, bet nu uz tādu ekstrēmismu nebiju gatava! (Par šo posmu bilžu nav)

2/3 no mūsu braucamajiem. Pusdienpauze!

Kutkāju dižakmens

Un kad jau kļuva nedaudz garlaicīgi braukt pa mežu, sāku meklēt sēnes... Turpinājumā arī sēņbilžu čupiņa.

Lāņu muiža. Kā vēsta uzraksts loga - šobrīd pārdošanā

Smiltīs gadās arī kritieni. Mīksti

Vēl nav satumsis, kad nokļūstam Salacgrīvā. Paēdam. Mēs ar Robertu paliekam izpētīt tuvējo apkārtni (bērnu laukumiņu un Top veikala apkārtni (vilnīšus, pa kuriem var braukt ar velo)), Arturs, uzstādot nelielu personīgo rekordu (tagad Endomondo tos dala "pa labi un pa kreisi"), brauc uz Tūju pēc auto. Izrādās, ka šo ceļa posmu (pa šoseju gan) var pieveikt arī stundā ar astīti. Tam nevajag 4 stundas! :D

Puķes. Tipiski man :D

Mana bagāžnieka reklāma :D Ērts un smuks :)

Re, kur karte :) Kopā nobraukti 36 km. Ceļā patērētais laiks gandrīz 3 stundas. Tas gan pēc Endomondo teiktā, kur tiek izņemtas ārā visas pauzes. Patiesībā, tas aizņēmā kādas četras ar pusi - piecas stundas. Ar maksimālo ātrumu palielīties nevaru - plezīrs kā ne kā.