Liepāja

Jāteic nu jau gandrīz mēnesi atpakaļ norisinājās šī gada pēdējais Stirnu buks posms. Šoreiz Liepājā. Jādodas, vai ne? Diezgan laicīgi - jau augustā rezervējām naktsmītni, ar domu, ka piektdien aizbrauksim, izstaigāsimies un sestdien startēsim. Diemžēl, darba specifika ir tāda, ka grūti paredzēt, kas darīsies pāris mēnešus uz priekšu. Rezultātā uz Liepāju devāmies piektdien pēc darba un, kā jau oktobrī - iebraucot Liepājā jau bija tumsa. Tas nekas, ka tik ļoti vēls jau nemaz nebija - tuvojās astoņi. Ne ta gulēt doties, ne ta staigāt. Beigās izlēmām kādu riņķīti pa Liepāju iziet, jo citādi neko nepaspēsim ieraudzīt. Liepājas pilsēta ir parūpējusies par tūristiem un izveidojusi nošu ceļu, kas izved caur pilsētu un parāda galvenos must see objektus. Nelielu daļu apskatījām. Pārējo atlikām uz nākamo dienu pirms starta. Tas gan nozīmē, ka jāceļas laicīgi, jo stundas divas jāierēķina, lai paspētu  izstaigāt atlikušo takas daļu un vēl paēst. Bijām arī pie jūras, bet bija tik tumšs, ka redzēt varēja tikai aptuveni, kur tā jūra ir un kur ir izeja atpakaļ uz pilsētu. Nedaudz baisi, bet vienlaikus arī forši, jo tomēr jūra :)

Nošu ceļa zīme. Sekojot notīm ir grūti apmaldīties.

Latvijas lielākās bungas. 

Spoku koks. Šis bija galvenais objekts, kas pamudināja iziet vakara pastaigā. Dienā noteikti nebūtu tik forši

Nemaz neatpaliek no spoku koka, vai ne?

Un šo ieraudzījām pavisam nejauši! Pacēlu galvu un pirmajā brīdī apstulbu. Tik saderīgi ar pilsētu un noteikti šis iedeva plusiņu pilsētas labā.

No rīta ceļamies un veļamies :) Plānā iziet atlikušo nošu ceļa daļu, papusdienot un doties uz Stirnu buku, kur šoreiz visi (jā, trijatā) skrienam vāveri (tāpēc arī šī distance). Nelielas skumjas par laikapstākļiem, bet apģērbi ir diezgan piemēroti un lietussargi arī ir. Lēnā pastaigas tempā izejam atlikušo daļu. Piestājot otrajās brokastīs Trīs sivēnos un pēc tam Vējš pēc kafijas (super attieksme, interjers un sajūta), nedaudz atpūšamies, jo mazākais komandas biedrs jau jūtas saguris (un vēl priekšā tak 5 km). Bet pēc tam gan nākas ātrākā tempā soļot uz mašīnas pusi un braukt uz Karostu, kur norisinās skrējiena pasākums. 

Iepatikās skatloga noformējums

Burvīgs pagalms. Jāmeklē Rožu laukuma tuvumā

Priekš kaķumīļiem

Tak tika apmeklēts Rožu laukums. 

Vēl viens dziesmas objekts

Finišējuši uztaisām selfiju ar smukajām medaļām (to dēļ vien ir vērts piedalīties Stirnu bukā!) un dodamies atpakaļ uz pilsētu pusdienu meklējumos. Laika stipri daudz nav, jo vakarpusē jābūt Jelgavas pusē, bet ēst vajag. Kolēģes ieteikumu Doka pica izmantot neizdodas, jo izskatās varen populāra vieta - rinda līdz durvīm un iekšā viss pilns. Tad jau jābūt labai vietai. Diemžēl, no mums atsauksme nebūs, jo, kā jau minēju, izlēmām garajā rindā nestāvēt un meklēt citu vietu. Nonācām Pastnieka mājā, kur diezgan omulīgā atmosfērā, pēc ļoti ilgas gaidīšanas saņēmām visai jēdzīgas pusdienas. Noteikti neslikta vieta, bet bez WoW sajūtas, kas rosinātu vēlmi atgriezties. 

Pilsēta ar savu šarmu, bet izskatās, ka nebūs mūsu iemīļota. Kādreiz gan vajadzētu atgriezties un siltākā, patīkamākā un gaišākā laikā izstaigāt pamatīgāk. Man ļoti patīk tās mazās nianses, ko var redzēt pilsētā - interesants skatlogs, vecas durvis, kāda vientuļa statuja, koka mājās... Jā, atgriezties noteikti vajag!