Pārgājiens!

Gribas sev tā gādīgi un ar labi izdarīta darba apziņu uzsist uz pleca - pirmais apzināti plānotais pārgājiens ar ģimeni ir noticis! Pie tam - ziemā! Pat neiztika bez meža un ugunskura, un visai savdabīgas atrakcijas :)

To, uz kurieni doties, nejauši pamanīju klejojot tīmeklī: Viesatas upesloku taka. Nav pārāk tālu no Rīgas, maršruts ir gana īss, lai arī sešgadnieks veiksmīgi finišētu, plus ir iespēja maršrutu noīsināt, ja nu gadās tāda nepieciešamība. Un, kas nav mazsvarīgi, ir kur novietot auto. 

Iepriekšējā diena iegādāju desiņas un zefīrus, ko pacept uz uguns (ja atradīsim malku, kā tas teikts aprakstā), bet pārgājiena rītā sacepu vēl tostermaizes - ja nu ugunskuru neizdodas dabūt. Ēst tak gribēsies tāpatās. Silta tēja termosā arī ir sagatavota.

Ārā auksti! Br.....

Aprakstā ir teikts, ka pamattaka līdz ugunskura vietai un Spuņņu dižakmenim ir ap 5.1 km. Šķiet, ka šos kilometrus gājām kādas stundas divas kā minimums. Jāteic gan, ka tiešām nesteidzīgā solī līkumojot kopā ar upi un baudot ziemīgos skatus. Ap kādu pusceļu ir sagatavota kārtīga atpūtas vieta ar iekārtotu ugunskura vietu - gandrīz jau apmetāmies tur, bet gana laicīgi piefiksējām, ka nez vai tā ir mūsu ieplānotā vieta. Tad nu turpinājām ceļu tālāk.  Taka interesanta - ar aprakstiem, atpūtas vietām (ja nepieciešams) un ļoti labām atzīmēm, kur jādodas. Sarkanā - pamattaka virzienā uz priekšu, dzeltenā maršruts, lai atgrieztos un zaļā - visīsākais maršruts, ja nu rodas tāda vajadzība.

Re kur arī apraksts, lai viss skaidrs.

No autostāvvietas pāri tiltam un pārgājiens sākas!

AAAAAizieeeet!

Cik tad ir bijuši gadi šim kokam?

ūdens smukumi

Roberta standartbilde :D

Šis ir ļoti interesants izaugums - no augšpuses forša bļodiņa, kur krāties ūdenim

Dzenis bijis ciemos?

Īsu brīdi starp zariem ielauzās saules stariņš

Takas galā - viss kā solīts - ir ugunskura vieta, malka zem jumtiņa, galds, soliņi, dižakmens un upe. Tātad - ugunskuram būt! Arī ceptām desiņām un zefīriem! Bērns priecīgs, mēs arī.

Ziemas laikā tur nav pārāk daudz ko darīt, tāpēc uzēduši un atpūtušies pošamies turpināt gājienu pa taku, kas atzīmēta ar dzelteno. Ugunskuru atstāt nevar, lai arī ziema - jādzēš nost. Ar to arī iesākās piedzīvojums :D Kamēr Arturs smeļ ūdeni, bērns iekāpj upē. Jauši vai nejauši, bet ūdeni no zābaka var izliet, zeķes slapjas, bikses slapjas. Ārā kādi mīnus 8. Manis sagādātās rezerves drēbes tika atstātas mašīnā - nu ko tur lieku smagumu nest. Nevajadzēs tak! (ak, cik naivi :D ) Nācās žāvēt :D Sanāca papildus atrakcija :) Toties, kad apģērbs bija tā kā apžuvis, atpakaļceļš pa dzelteno trasi šķita pieveikts kādās minūtēs 15. Temps bija daudz reizes ātrāks, lai gan skriešana nebija. Jāņem vērā, ka dzeltenā trase ir īsāka. Zaļā ir vēl īsāka, bet tik ļoti nebija nepieciešams steigties. 

Dižakmens.

Pieņemu, ka dāvana vēl no Ziemassvētkiem

Izsaiņota dāvana

Kāds no dalībniekiem ir visai bēdīgs. 

Neapmaksāta reklāma Rakveres desiņām

Atpakaļceļš ātrā tempā

Atgriezušies takas sākumā

Mājās tik nākas mazgāt un vēdināt apģērbu, jo ir tāds patīkams dūmiņš. Sākam apsvērt domu iegādāt speciālāku apģērbu pārgājieniem (ja nu tā nopietnāk pieķersimies šitai darīšanai), lai nav jādomā, ko nākošajā dienā ģērbt dodoties ļaudīs vai uz darbu :D