Šogad rudens īpaši priecē (nu jau jāteic, ka priecēja). Par nožēlu jāteic, ka maz sanāca baudīt dabu, bet tais reizēs, kad pārvarēju slinkumu un devos (vai devāmies) ārā, biju sajūsmā!
Pavisam nedaudz septembra kadri no Rogovkas.
Oktobra sākumā devāmies īsā pastaigā pa Siguldas takām. Tieši vienu nedēļas nogali pirms tā trakā Zelta rudens Siguldā, kad sastrēgumi bija stundām gari. Bijām svētdienā, kad saule nelutināja kā iepriekšējā dienā, bet tā kā galvenais objekts šoreiz bija Siguldas ūdens atrakciju un atpūtas parks, tad liela bēda nebija.
Nākošā nedēļas nogale un izbrauciens dabā bija vis vis vis burvīgākais! Paldies nu jau bijušajai kolēģei par virziena ideju un salīdzinoši agro rītu (nedaudz vēlāk vairs nebūtu tie skati, ko ieguvām). Mērķis bija Viesatas upesloku taka, kur mēs paši bijām jau staigājuši ziemas/pavasara sezonā, tomēr vieta burvīga, tāpēc ar lielu prieku apmeklējām arī rudenī. Tā kā spējam iztaisīties laicīgi, mums parādījās brīva pusstunda, ko nolēmām izmantot un apskatīt Ložmetējkalnu. Ahhh, kādus skatus mēs dabūjām pa ceļam un tur uz vietas!
Un tad jau ceļā uz galveno objektu un piknika vietu. Burvīgi!
