Šī diena paredzēta vairāk Roberta izklaidēšanai. Bet vispirms, brokastis. OK, šajā viesnīcā brokastis ir pieņemamas tikai tiem, kuri tās neuzskata par svarīgu dienas sākumu. Apelsīnu sula, piens, viena veida pārslas, kaut kādas bulciņas, desas un siera šķēles, negaršīga kafija. Vilšanās pamatīga.
Dienu sākam ar pastaigu uz Bekingemas pili, nelielu riņķi pa St. James parku un pēc tam Dabas muzeju, kas atrodas salīdzinoši netālu. Pa ceļam ieraudzīju kafejnīcu ar lielu uzrakstu Beyond the meet. Ak! To gan sapratīs tikai vegāni un veģetārieši, kuri vismaz ik pa laikam uzēd kaut ko ne tik veselīgu, kāda man bija sāpe iet tam garām, jo kuņģis arī izdomājis paņemt brīvdienu. Arturs un Roberts uz šāda veida ēstuvēm paši neiet, tāpēc otrās (vai pirmās jēdzīgās) brokastis (es tikai sastādīju kompāniju) kārtējā Pret A Manger un turpinām ceļu uz Dabas muzeju. Tur ir mana dienas otrā vilšanās - rinda tāda, ka tūlīt jau uz ielas ļaudis stāvēs, lai tiktu iekšā! Skaidrs, to mēs neapmeklēsim. Ap to laiku sāku just, ka mani spēki zūd un jādodas uz viesnīcu gulēt un cerēt, ka rīt viss būs OK. Arturs ar Robertu pēc tam dodas turpināt apskatīt pilsētu. Esot apmeklējuši Britu muzeju, kur neesot rindas. Ar Londonas aci neesot izbraukuši. Nevienam no viņiem nav bijusi tāda vēlme. Par šo dienu arī bilžu maz, jo lielāko dienas daļu nogulšņāju viesnīcā.
Te un tālāk ir manas un Artura bildes
|
Londona jau svētku noskaņās |
Pēdējā ceļojuma diena jau daudz labāka. Es atkal sāku justies kā cilvēks, tikai ar samazinātu enerģijas daudzumu, jo iepriekšējā dienā piespiedu diēta. Brokastis jau zinām kā izskatās, tāpēc nolemjam aiziet kaut ko apēst, lai ir spēks tikt līdz kādai jēdzīgākai vietai. Viktorijas stacijas apkārtnē tādu ir daudz. Pēc tam aizstaigājam uz grāmatu veikalu, kur varētu atstāt daudz naudas, bet somas izmēri un svars ievērojami samazina pirkšanas vēlmi :D
|
Ļoti daudz remontu |
|
Izstaigājām arī ķīniešu kvartālu. Lai arī cik jocīgi nebūtu - patika |
|
Lego veikalā |
|
Burvīgs, krāsains pagalms |
|
Dzīvnieku veikala skatlogs. Tieši šo rotājumu dēļ gājām iekšā terēt naudu :D |
|
Atgriežamies uz staciju pa to pašu tiltu |
Un kamēr tā klaiņo pa veikaliem un rajoniem - hop! klāt laiks, kad ar steigu jāpošas uz lidostu. Pirms vilciena (atkal no tās pašas stacijas, kur ieradāmies) vēl paspējam paēst vietā, kur cepj burvīgu, burvīgu maizi -
spianata bakery. Vilciena biļetes šoreiz bez grupas atlaides, kas nedaudz apbēdina (jo ielidojot bija), bet tas ir tāpat lētāk kā ātrais vilciens. Kad beidzot esam sapratuši kur ir jāiet, lai iekāptu pareizā vilcienā, izrādās, ka šis kavē. Tā kā esam tikai ar mugursomām un laiks ir, mēs nestresojam. Tālākais mani patīkami pārsteidza - vilciena vadītājs atvainojās pasažieriem par kavējumu, paskaidroja iemeslu (kaut kas kaut kur bija apstājies un nācies gaidīt) un pateica, ka šī kavējuma dēļ, vilciens nestās kādās trīs stacijās, lai atgūtu iekavēto un lidostā ierastos laikā. Par to ik pa brīdim atgādināja visu ceļu. Tas man šķita burvīgi! Lai gan nez vai tik pat ļoti patiktu, ja steigtos un būtu jānokļūst kādā no tām trim stacijām, kur pēkšņi nepiestāj :)
Visādi citādi - atpakaļ ceļš uz Rīgu tik pat mierīgi kā uz Londonu. Lidostā garlaicīgi un dārgi, cilvēku daudz. Izstaigājāmies, izsēdējāmies un vēlu vakarā (vai naktī, bet vēl pirms divpadsmitiem) bijām mājās.
Piezīmes: Fotoaparātu līdzi pat neņēmu. Telefons ir OK variants atmiņu iemūžināšanai.
Skaidra nauda nav vajadzīga - visur var norēķināties ar karti. Izņēmums - publiskās tualetes (vismaz tās, kam gājām garām) ir ar monētu automātiem.
Londonā gājēji negaida zaļo gaismu. Apskatās, ka spēs tikt pāri pirms nobrauc un dodas :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru