otrdiena, 2016. gada 28. jūnijs

Dažnedažādi

Ufff, Jāņi nolīgoti, Stirnu buks noskriets, karstums izturēts! Vienā teikumā pēdējās dienas aprakstītas :)
Bet ja mazliet nopietnāk - pirmssvētku nedēļas nogalē Rīgā notika ielīgošanas pasākumi. Vienā tāda nonācām pavisam nejauši - gribējām tikt uz Lucavsalas atpūtas zonu, lai bērns pakāpelē pa atrakcijām, bet nevarējām aizbraukt, jo ceļš nobloķēts - Rīgā velomaratons. Tad nu nolēmām doties uz Grīziņkalnu, lai bērns izklaidējas tur. Jau pa ceļam pamanījām, ka uz to pusi smukas tautu meitas dodas. Kā vēlāk noskaidrojās - uz Ielīgošanu. Un man kā reiz paķerts fotoaparāts līdz :) Ar pustukšu bateriju(tas gan laikam ieradums pēdējā laikā :D ), jo nebija plānots nekas nopietns - tikai kāds kadrs, lai Ome redz kā mazbērns aug. Gribēju jau rakstīt, ka nezināšu nosaukt dalībniekus, bet tad iedomājos pameklēt youtubē - tur tak parasti viss atrodams. Un re - var sākt ar šo un tad meklēt līdzīgos.  Pie video ir arī apraksts ar dalībniekiem un vadītājiem. Man patika! Paldies idejas autoriem un vēl lielāks paldies organizatoriem, vadītājiem un dalībniekiem! Pašai prieks, ka divas rotaļas zināju (nav gan daudz, bet vismaz kaut kas ņemot vērā, ka folklora ne tuvu nav mana stiprā puse).  Diemžēl līdz beigām palikt neizdevās, tomēr neliels ieskats re kur ir :)





































Pēc tam sekoja garās svētku brīvdienas (jippī!), ko pavadījām jau ierastā vietā - pie Usmas ezera. Izvēle lieliska! Saule, vējš, laba kompānija, foršas spēles un gulēšana teltī (bērns pirmo reizi gulēja teltī un viss ok :) ) Naktī uz Svētdienu atgriežoties Rīgā sapratām, ka pilsētā gaisa nav. It īpaši tādā karstumā. Zinat kā tas ir - nekad nav labi - ja ir vēsāks, tad dzird "Kas tad tā par vasaru!", kad karsti - "Varēja jau būt mazliet vēsāks", utt. Viegli jau nav, ja gaisa temperatūra pārsniedz 25 grādus, bet ir tak vasara :) Jāmēģina baudīt. Šīs dienas ir nedaudz vēsākas, bet es ceru, ka atnāks vēl kāds karstuma vilnis. Ak, un Sestdien tak izskrējām Stirnu buku! Jā, jā - tai lielajā karstumā pašā dienas vidū. Distanci visīsāko un tad uz Ventu veldzēties! :) Uz Kuldīgu būs jāaizbrauc kādā parastā brīvdienā - pārāk interesanta pilsēta, lai atstātu neizpētītu, bet šoreiz laika nebija. Atradām tikai burvīgu vietu, kur paēst - Goldingen Room (iesaku - ļoti garšīgi un skaisti) un devāmies uz māju pusi. Šoreiz bijām ļoti atkarīgi no līdzjutējiem, jo mūsu auto kārtējo reizi saniķojās - šoreiz noplīsa ģenerators (vismaz man tā stāsta). Tā kā auto ir benzīns/gāze, tad ceļš Kuldīga Slampe aizņēma kādas studas 3, jo nācās ik pa brīdim lādēt akumulatoru. Kā izrādās, lai varētu piesieties pie citas mašīnas, mūsējai vajag smalkāku skrūvi āķim un tādas mums nebija. Toties ir ko atcerēties :)



































pirmdiena, 2016. gada 20. jūnijs

Jūnijs pusē


Tas ir kā ar celšanos no rīta - jau ceļos, tik uz 5 sek aizvēršu acis un kad atver - pagājusi pusstunda! Tā arī ar blogu. Skat, jau gandrīz mēnesis apkārt kopš pēdējā ieraksta, lai gan diezgan bieži ir domāts par to, ka tas vai šis ir jāieraksta. Tik nesanāk ieslēgt datoru, jo ir citas prioritātes :) 
Jūnijs vispār tāds aktīvs mēnesis līdz šim ir sanācis. Sāku tīt filmu atpakaļ un secinu, ka daži pasākumi patiesībā notika pavisam nesen, bet šķiet jau kādu mēnesi atpakaļ. 
Jūnija sākumā kolēģis šogad ar uzrīkoja pikniku - tāds projekta saliedēšanās pasākums (nākamgad jātaisa oficiāli caur vadību ar finansējumu :D ). Šoreiz ar nopietnu aktivitāti - foto orientēšanos pa Ikšķili. Visu cieņu maršruta veidotājiem! Man jau no dabas šādi pasākumi patīk, bet šoreiz pat noorganizēts pa nopietno un ar balvām :) Manai komandai otrā vieta! 
Pēc tam izbraucu Rīgu velovietas.lv izaicinājumā. Kam ir vēlme izbraukāt ar velo pa dažiem Rīgas rajoniem - vēl var paspēt :) Man patika. Atradu burvīgu vietu atpūtai ar ģimeni - Bābelītes ezers. Nebiju tur bijusi gadus 10! Ievērojami izmainījies uz labo pusi. Zemāk arī dažas insta bildes. Selfijus taisīt neprotu :D 

Nākošajā nedēļas nogalē notika Uzņēmēju sporta spēles. Tāds vis - Latvijas pasākums. Arī izdevās pasportot. Uzņēmuma komanda gan neguva godalgotu vietu kopvērtējumā, bet diena tika pavadīta kvalitatīvi un daudz sausāk nekā tai laikā Rīgā :D Tik bērnam neliela bēda, ka kamēr tika līdz atrakcijām - visas jau novāktas. Tā kā mes (vecāki) aktīvi sportojām, tad bērns bija visur līdzi un kamēr sports nebija beidzies, bērns uz izklaidēm netika (nebūtu ar mieru pats tusēt pa radošajām aktivitātēm). Un tad vēl bērna māsīcas jubileja, kur sanāca noķert dažus labus fotokadrus (kas pašai patīk un priecē). 
Papildus - ikdienā pārvietojos ar velo. Šodien gan nākas izmantot sabiedrisko transportu, jo mans bērītis gaida plāksteri/us vai jaunu riepu (atkarībā no tā cik slikti izskatīsies, kad izpētīs) un nelielu apkopi - pilnīgi raud, lai nomazgā un ieeļļo. Tad nu tas man atsevišķs piedzīvojums, jo vairāk par parastu riepu piepumpēšanu 15 gadus atpakaļ nekas nav darīts. Līdz šim viss super! Tomēr izskatās, ka stiklos/naglās/sunczinkur ir sanācis iebraukt un tas nav palicis bez sekām. Būs jāapgūst šitās prasmes pašai. Ne katru reizi varēs dabūt kolēģus, kas izlīdzēsies un aizdos rīkus, plāksterus un salabos un atteiksies no alus :D . Skatījos un secināju, ka pati netiktu galā (diemžēl). Bet visā ir sava jautrība - arī mēģinājums tikt uz mājām uzpumpējot riepu katrā Statoil, kas pa ceļam. (Man ir forši kolēģi :) )
Toties pastaiga ir laba lieta un pa ceļam pamanās dažādi smukumi. Tas, ka mājupceļš ir ~ 10 km un laika ziņā tas ir ap 1h20min, ja iet pavisam nesteidzīgi, nav nekas traks Ir forši!








Nav jau protams nekas tāāds, bet patīkami redzēt endomondo maijā notērētās 7620 kcal un jūnijā jau 6880 kcal.Tās protams endomondo aprēķinātās :) Tomēr redzams, ka vismaz kaut kas notiek. Pagājušo gadu max bija 7871, kas bija jūlijā. Protams, ka šis cipars ir nekas salīdzinot ar to, kāds varētu būt! Pieteicos Stenders izaicinājumam (Endomondo challenge) - tur citas dāmas pa dažām dienām savāc lielāku kaloriju patēriņu kā es pa visu mēnesi. Bet man ir labi :) Pa lielam jau sanāk slinkot. Ar velo uz darbu un mājās, skriet tikai pasākumos - tāpēc Stirnu Buks tikai 5 km distance - lai tā pa mierīgo. Staigāšanu reti kad veicu ar ieslēgtu endomondo. Mājās vingroju reti un neregulāri (a vajadzētu kā reiz otrādi, jo darbs ta sēdošs un vēl pie datora). 
Jā, visas bildes no telefona. Vēl viena joma kur slinkoju (a vajadzētu pastrādāt čaklāk). Nesen saņēmu ziņu, ka dažas manas bildes tiks iekļautas Rogovkas ziemas pastkaršu kolekcijā :) Gan jau palielīšos, kad atsūtīs kādu bildīti kā tas izskatās :)