Jūnijs pusē

Tas ir kā ar celšanos no rīta - jau ceļos, tik uz 5 sek aizvēršu acis un kad atver - pagājusi pusstunda! Tā arī ar blogu. Skat, jau gandrīz mēnesis apkārt kopš pēdējā ieraksta, lai gan diezgan bieži ir domāts par to, ka tas vai šis ir jāieraksta. Tik nesanāk ieslēgt datoru, jo ir citas prioritātes :) 

Jūnijs vispār tāds aktīvs mēnesis līdz šim ir sanācis. Sāku tīt filmu atpakaļ un secinu, ka daži pasākumi patiesībā notika pavisam nesen, bet šķiet jau kādu mēnesi atpakaļ. 

Jūnija sākumā kolēģis šogad ar uzrīkoja pikniku - tāds projekta saliedēšanās pasākums (nākamgad jātaisa oficiāli caur vadību ar finansējumu :D ). Šoreiz ar nopietnu aktivitāti - foto orientēšanos pa Ikšķili. Visu cieņu maršruta veidotājiem! Man jau no dabas šādi pasākumi patīk, bet šoreiz pat noorganizēts pa nopietno un ar balvām :) Manai komandai otrā vieta! 

Pēc tam izbraucu Rīgu velovietas.lv izaicinājumā. Kam ir vēlme izbraukāt ar velo pa dažiem Rīgas rajoniem - vēl var paspēt :) Man patika. Atradu burvīgu vietu atpūtai ar ģimeni - Bābelītes ezers. Nebiju tur bijusi gadus 10! Ievērojami izmainījies uz labo pusi. Zemāk arī dažas insta bildes. Selfijus taisīt neprotu :D 

Nākošajā nedēļas nogalē notika Uzņēmēju sporta spēles. Tāds vis - Latvijas pasākums. Arī izdevās pasportot. Uzņēmuma komanda gan neguva godalgotu vietu kopvērtējumā, bet diena tika pavadīta kvalitatīvi un daudz sausāk nekā tai laikā Rīgā :D Tik bērnam neliela bēda, ka kamēr tika līdz atrakcijām - visas jau novāktas. Tā kā mes (vecāki) aktīvi sportojām, tad bērns bija visur līdzi un kamēr sports nebija beidzies, bērns uz izklaidēm netika (nebūtu ar mieru pats tusēt pa radošajām aktivitātēm). Un tad vēl bērna māsīcas jubileja, kur sanāca noķert dažus labus fotokadrus (kas pašai patīk un priecē). 

Papildus - ikdienā pārvietojos ar velo. Šodien gan nākas izmantot sabiedrisko transportu, jo mans bērītis gaida plāksteri/us vai jaunu riepu (atkarībā no tā cik slikti izskatīsies, kad izpētīs) un nelielu apkopi - pilnīgi raud, lai nomazgā un ieeļļo. Tad nu tas man atsevišķs piedzīvojums, jo vairāk par parastu riepu piepumpēšanu 15 gadus atpakaļ nekas nav darīts. Līdz šim viss super! Tomēr izskatās, ka stiklos/naglās/sunczinkur ir sanācis iebraukt un tas nav palicis bez sekām. Būs jāapgūst šitās prasmes pašai. Ne katru reizi varēs dabūt kolēģus, kas izlīdzēsies un aizdos rīkus, plāksterus un salabos un atteiksies no alus :D . Skatījos un secināju, ka pati netiktu galā (diemžēl). Bet visā ir sava jautrība - arī mēģinājums tikt uz mājām uzpumpējot riepu katrā Statoil, kas pa ceļam. (Man ir forši kolēģi :) )
Toties pastaiga ir laba lieta un pa ceļam pamanās dažādi smukumi. Tas, ka mājupceļš ir ~ 10 km un laika ziņā tas ir ap 1h20min, ja iet pavisam nesteidzīgi, nav nekas traks Ir forši!

Nav jau protams nekas tāāds, bet patīkami redzēt endomondo maijā notērētās 7620 kcal un jūnijā jau 6880 kcal.Tās protams endomondo aprēķinātās :) Tomēr redzams, ka vismaz kaut kas notiek. Pagājušo gadu max bija 7871, kas bija jūlijā. Protams, ka šis cipars ir nekas salīdzinot ar to, kāds varētu būt! Pieteicos Stenders izaicinājumam (Endomondo challenge) - tur citas dāmas pa dažām dienām savāc lielāku kaloriju patēriņu kā es pa visu mēnesi. Bet man ir labi :) Pa lielam jau sanāk slinkot. Ar velo uz darbu un mājās, skriet tikai pasākumos - tāpēc Stirnu Buks tikai 5 km distance - lai tā pa mierīgo. Staigāšanu reti kad veicu ar ieslēgtu endomondo. Mājās vingroju reti un neregulāri (a vajadzētu kā reiz otrādi, jo darbs ta sēdošs un vēl pie datora). 

Jā, visas bildes no telefona. Vēl viena joma kur slinkoju (a vajadzētu pastrādāt čaklāk). Nesen saņēmu ziņu, ka dažas manas bildes tiks iekļautas Rogovkas ziemas pastkaršu kolekcijā :) Gan jau palielīšos, kad atsūtīs kādu bildīti kā tas izskatās :)

Un arā ir silti

Dažādi

Burts aiz burta

Man patīk rakstīt. Ne ar roku. To jau es esmu diezgan atmācījusies (ak, mūsdienu datorlaikmets), bet bakstīt burtiņus klaviatūrā. Šķiet, ka būtu gatava grāmatu sarakstīt, lai tik tās domas raisītos un sietos un piņķerētos un lidotu. Lai arī cik burvīgi ir saņemt roku rakstītus apsveikumus vai vēstules, tomēr no manis, vismaz pagaidām, diez vai kāds saņems. Mans rokraksts nekad nav bijis tas skaistākais, lasāmākais, vienādākais. Katram teikumam savs slīpums un stils :D Tāpēc priecājos par tehnoloģijām, ka rezultāts vienmēr ir baudāms – fonts un izmērs atšķiras tikai tad, ja tā ir iecerēts un viss teksts ir smukās līdzenās līnijās. Un tas man patīk vislabāk. Pēdējā laikā (vairāk iepazīstot sevi) arvien vairāk sevī saskatu pedanti un kārtības un režīma mīlētāju. Un šajā procesā atklāju jaunas nianses tam, kas jādara, lai justos labāk un dabūtu sajūtu, ka dzīvoju arvien pilnvērtīgāk un izbaudu/ izmantoju dzīves piedāvātās iespējas. Profesionālajā jomā ir nedaudz pamainījušies darāmie darbi un no konkrētuma nākas mazliet aizplūst un darāmos darbus censties uzrakstīt ne konspektīvi un konkrēti piecos vārdos vai teikumos, bet tā, lai saprotams ir arī citiem. Un vēl kādu teikumu pa virsu, lai smukāk un skaidrāk. Kopš universitātes pabeigšanas bija beigusies arī nepieciešamība rakstīt. Un to jūt. Lai gan nu jau kļūst labāk. Jūtu, ka atraisīšanās notiek un teksti sāk plūst. Un jūtu, ka tā man ir tāā pietrūcis.  Pilnīgi izbaudu procesu. Piesakos kādam rakstniekam ar roku uzrakstītu grāmatu pārrakstīt J Lai tik rokraksts saprotams un fakti nav jāpārbauda.  Tas man būtu tādas kā meditācijas vietā. Ja neviens nepieteiksies, būs vien maniem lasītājiem/ skatītājiem lasīt manus tekstus. Kas nu nāks ārā.

Šķiet, ka tas bija žurnāls Una, kur Igo intervijā atgādināja (ja vien tagad kaut ko neputroju) – lai sasniegtu profesionalitāti (vai vērā ņemamu līmeni) jebkurā jomā/ darbā, tas ir jādara katru dienu vismaz 3 stundas 5 gadu garumā. Tas ir tā pa nopietno, vai ne? Ja es katru dienu rakstītu vismaz trīs stundas, tad pēc dažiem mēnešiem, to visu izprintējot, iegūtu biezu grāmatu ar neveiksmīgiem vārdu savārstījumiem. Bet kas tā būtu par meditāciju! No manis plūstu miers un apkārt lidotu eņģelīši :D Tas ar sarkasmu, protams. Tomēr jāmēģina atrast laiks darīt to, kas patīk, ko vajag, lai justos labi (ja vien tas kādā veidā nesāpina citus). Kaut pa pusstundiņai dienā. Attīstīt sevi un justies labi.  

Pelēkā akmens zīmes