Igaunijas brauciens. Diena 2

Jau vakarā devos gulēt ar domu, ka no rīta ir jāmēģina noķert saullēktu, kam vajadzēja būt jūrā. Pat uzliku modinātāju uz pusē 5iem no rīta. Pamodos jau 4os no rīta, izlīdu no telts un secināju, ka šajā rītā saullēkts man nespīd - viss bija nomācies un pelēks... un tumšs. Pārliku modinātāju uz sakarīgāku laiku - plkst. 7ņiem no rīta un līdu atpakaļ guļammaisā.
Rīts bija dikti auksts, vēl arvien pelēks un miglains. Priecājos, ka man bija līdzi cepure un nožēloju, ka nebiju iedomājusies paņemt līdzi arī cimdus, kas būtu ļoti noderējuši.
Mūsu pirmais apskates punkts - Keilas ūdenskritums izrādījās skaista vieta. Arī ūdenskritums pietiekoši iespaidīgs, ja ņem vērā, kādi ūdenskritumi ir pie mums Latvijā. Toties nākamais punkts - Tīrisali klintis sagādāja nelielu vilšanos - nekas iespaidīgs, lai gan ceļvedī bija minētas kā populāra pašnāvību vieta. Nu nemanīju tur iespēju nolekt un nomirt nevis sakropļot sevi. Iespējams nebijām īstajā punktā :D
Nākošajā punktā bijām bijuši jau pagājušajā gadā, tomēr iekļāvām to savā maršrutā, lai parādītu kolēģim. Paveicās, ka atradām īsto piebraucamo ceļu pie ūdenskrituma. T.i., nokļuvām tajā ūdenskrituma pusē, kurā gribējām, jo pagājušo gadu bijām pretējā pusē, kas nav tik sakopta un ērti pieejama. Lai gan ceļa norādes ir tieši uz šo ūdenskrituma pusi. Lai arī cik dīvaini tas neliktos.
Pusdienojām tieši tajā pašā krodziņā, kur pagājušajā gadā - Palmses muižā. Precīzāk - krodziņā tieši blakus. Jauka vieta un garšīgi ēdieni, lai gan maksā visai padārgi - trīs otrie ēdieni (vieni no lētākajiem), divas sulas un kefīrs izmaksāja 340 EEK. Tas ir aptuveni tik pat daudz cik iepriekšējā vakarā iztērējām Rimi, lai nopirktu vakariņas, našķus un brokastis. Toties vēderi bija pilni :) Kas arī nav mazsvarīgi
Tālākais brauciens turpinājās gar jūru. Pat atradām celiņu līdz jūrai, kur pagājušajā gadā bijām iebraukuši, lai apskatītu lielu gulbju koloniju. Arī šogad liels gulbju bars turpat vien bija. Braucot tālāk pamanījām lielu rūpnīcu, nospriedām, ka varētu būt celulozes. Tātad, Igaunijā notiek kaut kāda ražošana, process, kas mūsu valstī tomēr "pieklibo".
Nākamais objekts sarūgtināja. Lai pilnībā apskatītu Valastes ūdenskritumu, ir izveidota platforma, bet uz tās nevarējām nokļūt, jo stāvēja aizlieguma zīme :( Nācās iztikt ar to, ko redzējām stāvot platformas pašā sākumā, kur drīkstēja atrasties (esam tomēr apzinīgi) :D
Tālākais mūsu maršruts tika mērķēts uz naktsmītnes atrašanu. Pa ceļam manījām  Kohtlas izdedžu kalnus, kas mani interesēja, bet manus ceļa biedrus ne. Tāpēc apskatīju tikai garām braucot no liela attāluma. Līdz ar to attēlu arī nav. Kempingu atradām pilsētā ar nosaukumu Toila. Kempings kārtīgs, izskatījās arī visai populārs, jo pēc vadītājas teiktā, tur nakšņojot tie, kuri nākošajā rītā dodas uz robežu (samērā netālu atrodas Narva, kas robežojas ar Krieviju). Kempingā ir vieta gan teltīm, gan vagoniņiem, gan ir arī mājiņas. Ir zolīdas tualetes, dušas, ir pat virtuve. Un tas viss ir ierēķināts cenā. Nepārbaudīju WiFi, bet var gadīties, ka tas tur nebija. Blakus kempingam atrodas viesnīca. Radās iespaids, ka abi objekti pieder vienam īpašniekam. Šeit cena mazliet lielāka - 50 EEK no personas. Toties nav jāmaksā par auto un ir neliels komforts. Arī šis kempings atrodas dažu soļu attālumā no jūras, tāpēc šajā gadalaikā tur ir pavēsi.

Turpinājumā dažas bildes :)