Atvaļinājums!

Atvaļinājums ir laiks, kad viss notiekas. Katru dienu kaut kas foršs, jo nedrīkst sēdēt uz vietas un neko nedarīt. To var izveikt darba dienu vakaros :)

Ļoti ātri paskrēja dienas laukos. Izbaudīju iespēju parakņāties pa zemi, novērtēju Dabas Mātes piedāvātos laikapstākļus (paveicās) un veltes (mellenes un Omes dārza piedāvājumu). Fantastika! Instagrammā paspēju paziņot, ka man ir ļoooti daudz bilžu, ko gribu salikt un kādam tas neiepatikās :D Telefons ir mazliet beigts! Vismaz uz kādu brīdi operējams tikai ar datorpelīti. Līdz ar to - esmu bez instagramma, feisbuka (to gan ielienu datorā kādreiz), endomondo, normāla kalkulatora (ļoti izjūtu trūkumu, kad gribu saskaitīt mēneša tēriņus, jo nu jau ir iestājies augusts), viber un whatsup'a, duolingo (lēnām apgūstu svešvalodas) un fabulas (grāmatu lasīšana). Tagad ir telefons tikai zvanīšanai un sms sūtīšanai, datuma un laika apskatei un priekš modinātāja. Un bez daudzajiem telefonnumuriem! :) 

Dzīvojot pa laukiem paspējām dienu pavadīt Rēzeknē. Ļoti noveicās ar laikapstākļiem, lai bērns varētu izdauzīties pa ezeru un strūklaku. Rīts iesākās ar bērnu laukumiņa apmeklējumu, tad telefona meklējumi, atpūta, Kovšu (?) ezers un karstā saule, pusdienas, pastaiga pa festivālu parku un strūklaka. Skat, un laiks jau doties mājup.

Pa šo nedēļu safotografētas daudzas bildes (lielāko daļu var redzēt blogā), apēsts daudz melleņu un upeņu, gandrīz izravēts dārzs un ļoti netipiski man - izlasīta neviena rindiņa grāmatā. Pie tā gan vainīgs telefona trūkums - kārtīgu grāmatu pat nemēģināju iesākt lasīt, jo nepabeigtu. 

Sestdien Stirnu buks Talsos. Biju ļoti ļoti pārsteigta par Talsiem! Tik skaista pilsēta! Vismaz centra daļa. Paldies Stirnu buks rīkotājiem par iespēju tur pabūt. Iepriekš Talsi nebija iekļuvuši apskatāmo pilsētu sarakstā. Tā pat kā iepriekš Kuldīga. Man patīk šie skriešanas seriāli, jo rodas iemesls aizdoties uz kādu no Latvijas pilsētām, kur parasti neiedomātos. Ar laika apstākļiem noveicās daļēji - tā kā tuvojās negaiss, tad gaiss bija spiedīgs, bet dabūjām tikai kādas piecas piles un skriet bija pasmagi. Tomēr pēc distances pieveikšanas bija prieks, ka negaiss aizgāja garām un visu atlikušo pasākuma daļu varēja baudīt neslēpjoties zem lietussargiem. No manis vēl papildus Paldies rīkotājiem un Asics pārstāvjiem par botēm :) Tik būs jādabū īstais izmērs un modelis. 

Un jau nākamajā dienā laižam uz kaimiņiem - apciemojam suņumeitēnu Loti Igaunijā. Pasākums bērniem. Kopā četras ģimenes ar diezgan līdzīga vecuma bērniem ( 4 - ~8g). Jāteic, ka visu dienu tur nav ko darīt, bet pus dienai izklaides nodrošinātas. Kamēr izlodā pa mājām, atrakcijām, safotografējās (pie Elektrum mājas ir fotostends, kur var bez maksas nobildēties (ja gadās tuvumā kāds Lotes zemes pārstāvis, tad var arī kopā ar to) un dabūt fotogrāfiju drukātā veidā, tikmēr jau laiks pusdienot. Mēs gan ņēmām maizītes līdz un pusdienot devāmies pie mašīnas. Šī izvēle mūs paglāba no lietus :) Drīz pēc tam sākās kārtīgs gāziens. Lotes parks atrodas ap 800m no stāvvietas, kur par 2 EUR var atstāt auto uz visu dienu. Nevar gan braukāt iekšā - ārā, jo pie kases izsniedz monētiņu, kas jāiemet automātā braucot prom. Uz parku no stāvlaukuma var doties ar vilcieniņu, kas maksā 1 EUR personai (slinkie atpūtnieki) vai doties  ar kājām (skopie latvieši :D). Mēs piederējām otrajai grupai. Un kā jau budžeta ceļotāji, jau ierodoties ietaupījām mazliet, jo dzimšanas dienas nedēļā pērkot biļetes pirmajā stundā tās ir nedaudz lētākas (uz to kā reiz speciāli arī devāmies, jo iepriekš bija doma braukt šonedēļ darba dienā, lai cilvēku mazāk). Pusdienu piedāvājumu cenas nezināšu teikt. Manīju tikai, ka pankūkas ir ap 5 EUR, ja pildītas ar sieru un gaļu un lētākas, ja parastākas. Mēs, kā jau minēju, bijām sagatavojušies pusdienot neizmantojot piedāvātās iespējas. Ak, jā - Lotes zemē var staigāt iekšā - ārā - tik aprocei ir jābūt.

Tā kā pie jūras Lotes zemē izlēmām nedoties, jo izskatījās diezgan netīra un nedaudz smirdīga, tad atpakaļceļā uz mājām piestājām Ainažu molā un pludmalē pie Vitrupes ietekas jūrā, lai samērcētos :) 

Un tad uz mājām, piestājot Statoil, kur pamanījām Poļu militāro transportu. Varen freaky sajūta, lai gan ir skaidrs, ka tās ir kaut kādas mācības.