Otrdienas rītā brokastojam viesu namā, kur ir iespēja pašiem cept vafeles. Nezinu, kas tā par mīklu, kas bija iejaukta, bet vafeles garšoja kā tās sausās, ko var nopirkt veikalos tikai mīkstas un pufīgas! Ņamma! Pēc dažām brokastīm Islandē, sāka kāroties pašiem nopirkt vafeļu pannu. Vienīgais, kas attur - vieta virtuvē (jebšu - tādas nav).
Dienas plānos ir vairāki ūdenskritumi. Vējš kā parasti pārsteidz. Šķiet, ar katru dienu kļūst spēcīgāks, bet tas jau nav šķērslis, lai sēdētu uz vietas. Pirmais no daudzajiem ūdenskritumiem nav tāla brauciena attālumā - Uridafoss. Esot viens no ūdeņiem bagātākajiem ūdenskritumiem valstī. Ja paveicas, šai upē var ieraudzīt lašus. Tos mēs neredzējām, bet ne jau zvejot atbraucām.
Pavisam nedaudz dziļāk salas iekšienē ir mūsu nākošais ūdenskritums - Hjalparfoss. Būtu zilas debesis, vairāk krāsu apkārt, tad, droši vien, man patiktu labāk. Vai arī jau sāku kļūt izlutināta :D
Toties nākošais objekts ir kā oāze tuksnesī! Lai tam piekļūtu, ir jābūt auto ar 4x4 (ļoti priecājos, ka Arturs tieši tādu arī izlēma īrēt :) Ceļš ir briesmīgs, lai neteiktu vairāk. Tomēr, kad tur nonācām, arī šādā pelēkā, vējainā, bezsaules dienā skats fantastisks! Šī ir vieta, kur es noteikti gribu atgriezties! Ideālā gadījumā kādā burvīgā vasaras dienā, kad apkārt zied un zaļo, spīd saule un ir zilas debesis. Ak, jā - šī ir Gjain ieleja. Rekomendēju aizbraukt. Fantastiski!
 |
| Autors: Roberts |
 |
| Autors: Arturs |
Pēc izstaigāšanās, nolēmām turpināt ceļu uz priekšu, jo kartē redzams, ka tas izvedīs uz labāku un varēs tikt uz galvenāku ceļu, lai tuprinātu ar nākošo apskates punktu. Ceļā sastapām maz-auto, kas priekšējā daļā bija salasījis akmeņus. Man nebija skaidrs kā tas panākts, bet nebrīnos. Ceļš briesmīgs un tā mašīna maza un zema. Tā kā auto vēl braucams uz palīdzība nebija vajadzīga - mēs pašausminājāmies un turpinām ceļu uz Seljalandsfoss. Šo ūdenskritumu un vēl divus mazākus, kas atrodas turpat blakus var pamanīt jau pa gabalu. Jāteic, ka neko iespaidīgi, bez tā ka augsti, neizskatās, bet neļaujieties apmānam - ir vērts apstāties, samaksāt parkošanās naudiņu un pastaigāties.
 |
| Autors: Roberts |
Ūdenskrituma lielākā burvība ir iespēja paiet zem tā pārāk nesamirkstot. Lietus apģērbs gan ļoti ieteicams, jo nedaudz mērcē.
 |
| Reklāmbilde. Kaut kad ielikšu Instagramm un satagošu visādus ražotājus. |
 |
| Izklaide pa akmeņiem :) |
 |
| Autors: Arturs |
Un īsas pastaigas attālumā ir paslēpusies vēl viena Islandes pērle - Gljúfrabúi ūdenskritums. No ārpuses nekas tāds īpašs, bet tur vajag pa upīti tikt dziļāk un tad baudīt sajūtas.
 |
| Iekšpusē |
 |
| Vienā telpā ar ūdenskritumu. Autors: Arturs |
 |
| Ja nav pārāk daudz ūdeņu, var tikt cauri sausām kājām. Mums paveicās :) Var arī ar gumijas zābakiem, bet tad mazāk jautrības |
Pēc šī nācās nomainīt bikses, jo tās man nebija ūdensizturīgas. Jaku pietika kārtīgi nopurināt. Tomēr, ja nav lietus apģērbs, ļoti vēlams jau iepriekš sagatavot otru kārtu. Tai skaitā cepuri un cimdus, ja ārā nav vasara.
Vēl pārdesmit km uz priekšu ir Skogafoss. Vēl viens interesants ūdenskritums
 |
| Autors: Arturs |
 |
| Burvīga migla apkārt |
 |
| Skats no augšas |
Šis bija dienas noslēdzošais ūdenskritums, bet mums vēl plānos apmeklēt pludmali.Netālu no Vik pilsētas ir Dyrhólaey, kur mēs nonācām, manuprāt, izdevīgā dienas daļā - uz saulrietu. Tā kā piekļūšana ir no augšas, tad kopā ar burvīgiem skatiem, izjūtam tik spēcīgu vēju, ka šķiet, iepūtīs mūs okeānā :D
 |
| Autors: Arturs |
 |
| Autors: Arturs |
Un, gandrīz jau ar pēdējiem gaismas stariem, nonākam melno smilšu pludmalē -Reynisfjara.
 |
| Populāra fotosiena |
Ar to arī noslēdzam Islandes apskates otro dienu. Dodamies uz nakstmītni
Carina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru