(bildes pa tiešo no aparāta)
Vasara, atvaļinājums, brauciens... Gribam kalnus un skaistus skatus. Izlemjam, ka šogad Norvēģija mūsu bērnam vēl neder - var gadīties nedaudz par bīstamu takas - it īpaši jūnija beigās, tāpēc pēc kolēģu ieteikuma, dodamies uz Poliju - Zakopani.
Daudz plānots netiek - ir aptuveni izdomāti apskates punkti un nakšņojamās pilsētas. Visu pārējo pa ceļam. Tagad internets visā Eiropā kā mājās, tāpēc problēmu nav :)
Diena iesākās agri. Vēl jo agrāk, jo pirms tam bija Līgo/Jāni, kad daudz gulēt vienkārši nedrīkst :) un arī iepriekšējā vakarā sanāca vēlu aiziet gulēt, jo mantas tak jāsalasa un jāsakārtojas tā, lai no rīta var ātri savākties un doties. Protams, tik ātri kā gribētos iztaisīties nesanāca (it kā tas būtu kāds jaunums un pārsteigums), bet 7:27 startējam no mājām uz Bauskas pusi, lai pēc tam caur Lietuvu nokļūtu Polijā. No rīta izskatās, ka bērnam ir kārtīgas iesnas un tā kā pat velk uz klepu, tāpēc vēl iemetam somā klepus sīrupu un ceram uz to labāko (kārtīgu veselību), tomēr tas mūs nebiedē un tāpēc vien atlikt braucienu būtu muļķīgi. Šoreiz puika tik ātri neaizmieg un tik ilgi nenoguļ kā braucienā uz Viļņu, tomēr nečīkst un braukt var. Aiz Panevēžas mūs sagaida lietus un plānotās apstāšanās vietā , lai pabrokastotu, turpinām braukt, Vien ceļmalas DUS nopērkam pa saldējumam un kafijai (pieaugušajiem) un turpinām ceļu.
Vasara, atvaļinājums, brauciens... Gribam kalnus un skaistus skatus. Izlemjam, ka šogad Norvēģija mūsu bērnam vēl neder - var gadīties nedaudz par bīstamu takas - it īpaši jūnija beigās, tāpēc pēc kolēģu ieteikuma, dodamies uz Poliju - Zakopani.
Daudz plānots netiek - ir aptuveni izdomāti apskates punkti un nakšņojamās pilsētas. Visu pārējo pa ceļam. Tagad internets visā Eiropā kā mājās, tāpēc problēmu nav :)
Diena iesākās agri. Vēl jo agrāk, jo pirms tam bija Līgo/Jāni, kad daudz gulēt vienkārši nedrīkst :) un arī iepriekšējā vakarā sanāca vēlu aiziet gulēt, jo mantas tak jāsalasa un jāsakārtojas tā, lai no rīta var ātri savākties un doties. Protams, tik ātri kā gribētos iztaisīties nesanāca (it kā tas būtu kāds jaunums un pārsteigums), bet 7:27 startējam no mājām uz Bauskas pusi, lai pēc tam caur Lietuvu nokļūtu Polijā. No rīta izskatās, ka bērnam ir kārtīgas iesnas un tā kā pat velk uz klepu, tāpēc vēl iemetam somā klepus sīrupu un ceram uz to labāko (kārtīgu veselību), tomēr tas mūs nebiedē un tāpēc vien atlikt braucienu būtu muļķīgi. Šoreiz puika tik ātri neaizmieg un tik ilgi nenoguļ kā braucienā uz Viļņu, tomēr nečīkst un braukt var. Aiz Panevēžas mūs sagaida lietus un plānotās apstāšanās vietā , lai pabrokastotu, turpinām braukt, Vien ceļmalas DUS nopērkam pa saldējumam un kafijai (pieaugušajiem) un turpinām ceļu.
Kādus 30 km pirms Kauņas no auto aizmugures izdzirdam šodien pirmo, bet ne pēdējo "Kad būsim klāt". Skaidrs - bērnam braukt ir apnicis - vajag stāt un izlocīt kājās. Kā reiz arī lietus ir mitējies, tāpēc nobraucam no šosejas un pie upes, kur izskatās ir ierīkota vietējā pludmale un ugunskura vietas, uztaisām otrās brokastis. Vieta skaista, klusa, pēc lietus slapja.
Un tad turpinām ceļu. Diena saplānota - daudz braukšanas un divi apskates objekti. Braukšana, kā noprotiet notiek :)
Pirmajā Polijas pierobežas pilsētā uzpildām gāzi, kas ir visai neizdevīgi - 1.99 zloti, jo nedaudz tālāk jau ir 1.92 zloti. Pārrēķinot uz eiro nav pārāk liela starpība, bet tomēr.
Pirmais apskates objekts - trīsvalstu robežpunkts. Uzliekam Waze un aiziet! Pa ceļam pamanām nelielu skatu torni, ko izlūkojam (pie reiz izkustāmies). Skats nekas īpašs. Daba kā daba - līdzinās Latvijas dabai.
Turpinām braucienu pirmā apskates punkta virzienā. Kārtīgs zemes celiņš pa mežu. Ir sajūta, ka kaut kas īsti nav, jo no kolēģa teiktā, tam vajadzētu būt diezgan normālam apskates punktam, bet te - ne norādes ne arī ceļš. Atdūrāmies pie STOP zīmes. Saprotam, ka nekas labs nebūs. Jāgriež atpakaļ un jābrauc tālāk. Nākošā pietura, kas atzīmēta mūsu plānos - divi skaisti tilti.
Tikuši atpakaļ civilizācijā, pamanām, ka Waze sācis gļukot un nespēj atrast vajadzīgo punktu, tāpēc slēdzam google.maps un meklējam tiltus. Un ko mēs redzam? Mūsu meklētais trīsvalstu robežstabs atrodas pa ceļam uz tiltiem! Nu ja - tas ceļš pa mežu bija tāds aizdomīgs, bet esam raduši uzticēties navigācijai. Neko darīt, kāda stunda ir zaudēta, bet ja jau pa ceļam, izkāpsim un apskatīsim. Patiesībā atrast ir viegli, norādes ir, ja vien neklausa Waze :D
Braucam uz tiltiem. Ceļš ļoti šaurs - iedomājieties šosejas vienu joslu, bet te tāds platums visam ceļam. Un poļi brauc visai pārgalvīgi. Pa mazajiem celiņiem ievērojām, ka tieši dāmas ir tās, kuras brauc tā, ka viss ceļš vienām un ātruma ierobežojumu nav. Uz lielajiem ceļiem tādi ir kungi (par fūrēm ir atsevišķs stāsts citai dienai). Tomēr, ļoti viegli atrodam skaistos tiltus. Ieeja pieaugušajiem 5 zloti, bērniem no 6 gadi - 3 zloti. Tālāk sekos daudzas bildes no šī objekta.
Un tad mūs sāk mocīt kārtīgs izsalkums. Laižam uz Suwalki, kur 4square iesaka Karczma Polska. Cenas tur vidējas - ap 20 zloti otrais ēdiens, saldie ap 15 zloti. Bērns sapriecājās par borščas iespējamību, bet aplauzās - dabūja tikai šķidrumu un klāt ar sēnēm pildītas speķrausim līdzīgas bulciņas. Lai gan šķidrums bija visai garšīgs (nedaudz par stipri mūsu gaumei), kopumā - vilšanās. Es pasūtīju kartupeļu desiņas - piparota kartupeļu masa pildīta cūkas zarnā un, ja godīgi, tālāk par pirmo kumosu netiku, jo šķita, ka tās zarnas ir slikti iztīrītas. Arturs pasūtīja kartupeļu damplings (nezinu latvisko nosaukumu), kas bija labākais no tā, ko dabūjām. BET, porcija tāda, ka pievarēt varētu mēģināt latvietis - kārtīgais (zinat, ka tas ir tāds latvietis, kurš sver sākot no 100 kg) vai divi normāli ēdāji. Vēl iesakām neņemt pankūkas ar āboliem, jo tie ir vāji apceptas ābolu šķēles pankūku mīklā, kas garšo pēc eļļas. Īsumā - neiesakām :D
Tomēr vizinoties Suwalki tika apskatīti un dodamies tālāk uz Augustowu, kur vēl vizinoties pa Lietuvas ceļiem, caur booking dabūjām naktsmītni - vienistabas mājiņu privātmājas pagalmā. Mājiņa klusa, aprīkota tikai ar pašu pašu nepieciešamāko, bet vairāk arī neko mums nevajag. Saimniece šķiet pozitīva. Sazināmies gan angļu-krievu-poļu-zīmju valodā, bet saprotamies un galā tiekam. Pirms miega vēl riņķis pa pilsētu. Naktsmītnes saimniece iedeva karti, kur atzīmēja ko var apskatīt - bulvāris gar kanālu un jauka vietiņa ēšanai - Kaktusik. Kafejnīcā paņēmām tikai pa kafijai un sulai, tāpēc novērtēt nevaru, bet apkārtne ir skaista un turpatās ir bērnu rotaļlaukums.
Jāpiebilst, ka pilsēta ir ļoti bagāta ar reklāmām. Tas nesajūsmina, bet ne mums tur dzīvot :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru