Pēc ļoti labas gulēšanas, ceļamies un veļamies, lai daudz maz laicīgi paspētu uz Zakopani, jo šodienas plānos ir Morskie Oko vai Gubalowka. Ko tieši - skatīsimies uz vietas. Šī Polijas pilsēta ir mūsu ceļojuma galamērķis. Ja vien neizdomājam papildināt savus iespaidus ar Polijas kaimiņvalsts Tatriem. Rīts ir ļoti patīkams - saulains, bet ne sutīgs. Tas ļoti priecē. Ceļš uz Zakopani ir burvīgs! Arturs stūrē, tāpēc izbauda mazāk, bet mēs gan! Uhhh un Ahh... Un jo tuvāk galamērķim jo skaistāk. Apbēdina gan daudzās reklāmas ceļa malā. Vai tiešām tās darbojas? Ceļš ir visai briesmīgs, bet ne ceļa kvalitātes ziņā - daudz mašīnu un remontu. Izskatās, ka drīzumā uz Zakopani būs daudz ērtāka braukšana, bet pagaidām jāiztiek kā ir. Kolēģis mūs jau brīdināja, ka tikšana Zakopanē nav ātra - ceļš šaurs un mašīnu daudz. Nolemjam, ka atpakaļ ceļam meklēsim citus variantus.
Zakopanē noparkojamies netālu no galvenās iepirkšanās ielas ar mērķi apmeklēt māju, kas ir kājām gaisā un sameklēt paēst, jo tuvojas 12 un izsalkums liek par sevi manīt. Māju sameklējam, bet tā ir tik maziņa un cena ( 9 zloti pieaugušajam /7 bērnam) mūsu izsalkušos vēderus neiepriecina, tāpēc izvēlamies labāk paēst. Uz Krupowki ielas, kas ir gājēju/iepirkšanās iela, ir daudz dažādu variantu dažādiem makiem un vēlmēm. Mēs šoreiz izvēlamies pavisam necilu kafejnīciņu, kur pārsvarā ieturas poļi (spriežot pēc dzirdētās valodas). Lēti un samērā garšīgi. Ēdot izlemjam, ka jādodas uz Morskie Oko, jo tas ir tālāk un staigājamais gabals ir lielāks. Sarēķinot izmaksas - busiņš ir 10 zloti no cilvēka, autostāvvieta 25 zloti, lemajam par labu auto un dodamies. Ērtības pirmajā vietā :)
Pilsētā norādes ir pietiekoši un pa ceļam ar - pazust normālā gadījumā nevajadzētu :) Kalnu ceļš ir burvīgs - vietām ļooooti līkumots, bet vismaz pagaidām visi brauc prātīgi un es kā blakussēdētājs jūtos visai komfortabli. Atstājam auto speciālā stāvvietā samaksājot 25 zlotus, samaksājam 12 zlotus (5 no pieaugušā, 2 bērnam), lai tiktu iekšā parkā, un dodamies gājienā, lai pēc ~ 9 km gājiena sasniegtu mērķi - Morskie Oko. Tie, kuri nevēlas/nevar tādus km noiet, var maksāt 50 zlotus no personas un vizināties ar zirga ratiem. Tie pieved bez kādiem 2 km pie mērķa. Tālāk gan nākas iet kājām. Mēs esam taupīgi, spējīgi, varoši un daroši, tāpēc ejam! Pa ceļam gan nākas dzirdēt no mūsu lielākā gājēja - man nav spēka, kad būsim klāt, gribu ar zirgu, utt (visi vecāki ar bērniem šito sapratīs), bet kopumā nav tik traki. Nav jau bēbis, vai ne? :) Pa ceļam mūs sagaida kārtīgas lietusgāzes - nākas nedaudz izmirkt, bet jakas līdzi ir, tāpēc, patiesībā, lielākā sāpe ir par apaviem, jo žļurkstošām kājām iet nav pārāk patīkami. Es novērtēju savus minimālos poļu draugus - tadeevo (primalevo agrāk), kas, protams, samirkst momentā, bet neslīd vispār un visai ātri izvada lieko slapjumu prom. Sausi gan nekļūst un paši uz priekšu ar nenes :D nākas pielietot savus spēkus. Bet līdz galam tiekam. Tuvāk mērķim ir iespējami šortkuti - akmeņainas trepes/taka (vēl viens prieks bērnam), kas nedaudz saīsina asfaltēto ceļu. (jā, nedaudz apbēdināja tas, ka ceļs uz turieni ir asfaltēts - pilnībā, ja neskaita akmeņu takas. Dabai šķiet, ka tas bija labāk, tāpēc tas ir saprotams) Punktā, kur zirgi izlaiž pasažierus ir ēstuve. Tur bērns dabū karstu šokolādes dzērienu un jau daudz labākā omā dodas tālāk. Pie ezera ļaužu daudz, kas jau bija sagaidāms redzot tos pūļus, kas devās kopā ar mums un pretimnācējus, tomēr vietiņu priekš foto dabūt izdodas. Jāteic, ka mums droši vien ir paveicies, jo pretim nāca lielāki pūļi nekā virzienā uz Morskie oko. Šoreiz atliekam iešanu apkārt ezeram, kas izskatās gana viegls pasākums, bet mums tak jātiek vēl atpakaļ! Saule nespīd, vējains, bet skats smuks! Vieta, kur atgriezties un paklaiņot nopietnāk. Un pastaigāt pa takām nevis tūristu ceļiem. Atceļs, protams, vieglāks, bet dabūjam vēl lielākas lietavas un izmirkstam tā nopietnāk.
Novērtējam, ka esam ar auto, kur varam pārģērbties un sausumā/siltumā doties atpakaļ uz pilsētu, kur mūs jau gaida nobukotā viesnīcas/pansionāta Amicus istaba. Jāteic, ka Zakopanē, ja neesi ar bērniem vai jūties gana pārliecināts, var iepriekš nemeklēt apmešanās vietu, jo ielas malās stāv ļaudis ar zīmītēm rokās "Naclegi" (naktsmītnes) un pilna pilsēta ar šādām norādēm uz māju fasādēm. Mēs pirmo reizi tur un esot ar bērnu jūtamies labāk, ja esam pārliecināti, ka būs kur palikt. Šeit gan pirmo reizi nedaudz viļamies ar izvēlēto vietu - nav veļasmašīnas (pieejama pilsētas ķīmiskā tīrītava/vai veļas mazgātava, kas pašiem jāsameklē), istaba nav tīrīta jau kādu laiciņu (paklājs šķiet nav tīrīts kopš uzklāts), dušas durvis lūst. WiFi signāls tāds visai vidējs - kamēr citi guļ ir labs, vakaros ir visai vāji. Viss cits gan ir OK. Nav jau pavisam švaki - divas naktis būs labi. Rīt varēs ievērtēt brokastis.
Nostaigājušies esam pamatīgi, tāpēc beidzot tāds mierīgāks vakars. Pat vakariņojam viesnīcas kafejnīcā un neko citu nemeklējam. Ēdiens pieņemams.
Pirms miega vēl sameklējam kā rīt tikt augšā Gubalowkā un beidzot laicīgi gulēt! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru