Polija. Diena 6 - 01.07

Ceļamies, brokastojam un beidzot izlemjam, ka tālāk dodamies uz Ļubļinas pusi - virziens mājup. Ceļojums mums ieplānots bija tikai uz Zakopani. Pārējo tā teikt “pa ceļam” un vadoties pēc situācijas. Visu rītu gāž lietus. Esam priecīgi, ka braucam prom nevis ierodamies. Tās izstaigātās takas lietus laikā būtu ekstra bīstamas un pat neizejamas ar mūsu ekipējumu un piecgadnieku pie rokas. Atkrīt arī plosti pa Duņajecku tā vienkāršā iemesla dēļ, ka līst. No cukura neesam, bet tāda izklaide lietus laikā nesajūsmina.

Garais ceļš uz Ļubļinu. Izlemjam braukt tā, lai netrāpam uz ceļa, pa ko braucām iekšā Zakopanē. Tā nu pa mazajiem ceļiem vairāk nekā sešas stundas ceļā – ar nelielām pieturām, lai uzpildītos un kaut ko uzkostu. Pa ceļam meklēju naktsmītni. Kamēr skatos un salīdzinu airbnb un booking, tikmēr izvēlētais iespējamais variants ir palaists garām un tiekam pie otrā un vienīgā airbnb  varianta Ļubļinā mūsu cenu kategorijā. 

Plānos lielākais iepirkšanās centrs Ļubļinā - Atrium Felicity (vajag tak apskatīt poļu lētās cenas) Lieliskākie tūrisma objekti jau būs slēgti, tāpēc konkrētu plānu nav.

Pilsēta izrādās ne pārāk liela, viegli caurbraucama. Iepirkšanās centrs ne stipri lielāks par Rīgas iepirkšanās centriem. Es pat teiktu – mazāks. Cenas neatšķiras no LV cenām, tāpēc nopērkam tikai to, kas labs piedāvājums – bērnam velošortus un sev smuku jaku. Arturs savai gaumei (un pa izcilu cenu) neatrod neko. Pirkt tikai pirkšanas pēc neuzskatām par vajadzīgu. Tur arī ieraugām Hocus pocus stila ēstuvi – visi ēdieni par vienu cenu uz 100 gramiem, kur arī vakariņojam. Šitādu es gribu Rīgā :)
Pa ceļam uz naktsmītni, pamanam vecpilsētu. Laika pietiek, steigas nekādas un spēka daudz - jāiet pastaigā. Vecpilsētas ir katras pilsētas interesantākā daļa. Apstājamies tirgus tuvumā. Pat nepaspejuši noslāpēt auto motoru, spoguļos manām čigānu bariņu ar krūzītēm rokās dodamies uz mūsu auto pusi. Skaidrs, meklēsim citu vietu. Ne cik tālu novietojam mašīnu bezmaksas un beznodevu stāvvietā, kur apkārt čigānu paskata ļaudis nemana. Uz soliņa gan sēž viens īpaši saguris vīrietis, bet drīz arī viņš līgo tālāk. Izskatās, ka mašīna būs gana labā vietā.

Ļubļinas vecpilsēta ir neliela, ātri izejama (vēl jo ātrāk, ja apkārt staigā ļoti tumši mākoņi). Saldējums ir daudz lētāks nekā Zakopanē un porcija ir vismaz 2x lielāka. Par to prieks ne tikai bērnam :) Mūsu Ļubļinas naktsmītnes īpašnieks iesaka uzkāpt Trīsvienības tornī, no kā paveroties burvīgs skats. Diemžēl, google rāda, ka tas strādā tikai no 9:00 - 15:00, kas mūsu gadījumā ir jau sen garām. Virzoties atpakaļ uz mašīnu (ar līkumiņu) uzejam nelielu parku ar strūklakām. Izskatās interesanti, jo naktī tās varētu būt izgaismotas ar dažādu krāsu gaismām. Nedaudz papriecājamies par to, ko redzam un dodamies tālāk. Sazin cikos ieslēdz tās gaismas. Ap astoņiem/deviņiem ārā vēl gaišs.

Atkal ļoti vēlu – īsi pirms deviņiem ierodamies naktsmītnē. Nu šī ir kaut kas! Ļoti viesmīlīgs saimnieks, interesanti apartamenti un ļoti ļoti mīlīgi suņi! Plus, mums piesola brokastis :) Nemaz nav slikts variants! Izmantojam saimnieku viesmīlību un sametam mazgāties sasviedrēto drēbju kaudzīti. Sola, ka rīt tīras un sausas atdos atpakaļ :)