Polija. Diena 3 - 28.06

Naktī līst un zibeņo, bet rīts ir patīkams. Septiņos ceļamies, uzēdam un skat, jau tuvojas deviņi un jādodas. Dzīvoklim skaņas izolācija laba, tāpēc ceļamkrānu trokšņi ir gana klusi un netraucē. Šodien braucam uz Krakovu – tērēsim bargu naudu un apskatīsim Veļičkassāls raktuves. Jāņem vērā, ka uz Krakovu ved arī maksas ceļš, tāpēc Waze uzliekam, lai no tādiem izvairās, jo laika ziņā starpība sanāk kādas 20 minūtes. Cena gan nebūtu liela – mūsu autiņam 20 zloti.

Tuvojoties Krakovai ceļš kļūst pauguraināks. Šosejas ekrāni uzrāda, ka ārā ir pat 34 grādi un asfalta temperatūra vienā punktā ir pat 50 grādi! Uhhh... Diena tiešām karsta, tāpēc ļoti priecājamies, ka kondicionieris tika salabots. Pirms ceļojuma vēl domājām, vai vajag tik steidzīgi labot. Vajag gan!

Veļičkā, meklējot apstāšanās vietu izbraucam skaistu apli uz blakus esošo pilsētu, kas atrodas paugurā labu gabalu augstāk un izbaudām skaisto skatu! Es gribētu tur atgriezties un  kārtīgi izstaigāt. Šodien tam laika nav, jo tuvojas jau divi dienā, un ekskursija pa raktuvēm ilgstot kādas stundas 2 vai 3. Beigās maksājam 20 zlotus un novietojam mašīnu tuvējā stāvlaukumā, kur līdz raktuvēm minūte ko iet kājām. Vēlāk (pēc raktuvju apmeklējuma) manām, ka pilsētā var atrast arī bezmaksas stāvvietas, bet tad būtu bijis jāierodas daudz laicīgāk. Tās atrodas tuvāk izejai no raktuvēm (ieeja un izeja nav vienā punktā), kas būtu bijis daudz patīkamāk pēc garās staigāšanas un iziešanas dienas svelmē. Lejā bija tik labi!
Nopērkam biļetes, izstāvam rindu un dodamies iekšā. Pērkot ieejas biļeti, var atsevišķi iegādāt biļeti, lai drīkstētu fotografēt/filmēt. Ja aizmirstas/neiedomājas to izdarīt pērkot biļeti, to var izdarīt arī raktuvēs iekšā. Jāteic gan, ka mūsu gadījumā tur nebija neviens, kurš cītīgi pārbaudītu vai tie, kuri fotografē ar telefoniem, ir iegādājušies šīs biļetes (neliela uzlīme, kas jāpielīmē redzamā vietā uz apģērba). 

Raktuvju apmekējums ir ļoti interesants pirmajā reizē. Klaustrofobisku sajūtu var dabūt tikai kāpjot lejā daudzos pakāpienus līdz pirmajam raktuvju līmenis (kopā tūristiem ir pieejami trīs), pēc tam, kamēr nedomā par to, ka esi pārsimts metrus zem zemes, viss ir pa mierīgo. Mani nedaudz izbrīna, ka raktuvēs ir ierīkotas suvenīrtirgotavas un ēstuve. Bizness. Poļi pelna uz visu. Raktuvēs visa staigāšana ir gida pavadībā, arī lai tiktu ārā. Gidi vada tūristu grupas, kas sadalās pa vēlamajām valodām. Angļu valodas tūres ir ļoti regulāras – ik pa 30 minūtēm un jārēķina, ka ekskursija ilgst stundas 2, ja izvēlas neapmeklēt muzeju kā mēs to izlēmjam. Izvēloties papildus bezmaksas muzeja apmeklējumu esot visas 3 stundas. Muzejs parāda/pastāsta visu iepriekš redzēto un dzirdēto vairāk tehniski. Mēs jau esam paguruši - kājās jūtas nogurums un gribas ēst. Ļoti! Atgriežamies virszemē un aizsitas elpa – ej tu nost cik ir karsti! Uzmeklējam Creperie, kas atrodas pavisam tuvu mūsu izejai no raktuvēm (esot divas izejas). Vieta, ko iesakām apmeklēt. Porcijas milzīgas un ir garšīgi. Gnočus iesaku dalīt uz 2 vismaz. Paēdu un vēl paņēmu līdzi brokastīm :) Ja garšo, nav ko atstāt – samaksāts ir :)

Pēc tam ceļš mūs ved uz Krakovu, kur ieplānots nakšņot. Atrodam dzīvokli – rajons atgādina Rīgas kluso centru – tā pa mierīgo viss. Un vecpilsēta dažu minūšu gājiena attālumā. Tā kā esam ļoti laicīgi un vēl dzīvīgi, ejam pastaigā. Pils un citi apskates objekti pēc septiņiem vakarā vairs nav pieejami, bet kur tiekam, izstaigājam. Vecpilsēta skaista. Vāveles pūķi kaut kur palaižam garām, bet atpakaļ iet spēka nav. Kopumā pastaigā tāda forša sajūta - daudz cilvēku, daudz kafejnīcu, klusu, romantisku vietiņu. Pilsēta nav piebāzta ar reklāmām, kas iedod papildus plusiņu. Laiks arī priecē – ir ļoti silti pat pēc deviņiem. Staigājot pa vecpilsētu, iespējams, centrālajā laukumā dzirdam, ka spēlē ielu muzikants. Paņemam pauzi no iešanas - ģitārspēle burvīga. Bērns ar ērti iekārtojās uz vecpilsētas bruģa un tiešām klausījās. Pieaug mazais cilvēks. Atgriežoties dzīvoklī nopērkam arbūzu, kas liek nedaudz vilties, bet šķidruma uzņemšanai der :)