Pēc salda jo salda miega īsi pēc 6iem no rīta izdzirdēju gaiļa dziesmu. Tā kā ar celšanos vēl varēja nesteigties, tad paliku gultā gulšņājot un baudot kalnu upes šalkoņu. Nākamo reizi gailis dziedāja jau īsi pēc 7ņiem, tad ~ 7:30. Kā saprotat - modinātājs nav vajadzīgs - pietiek ar gaili :D Pirms brokastīm izgāju sabildēt Shatili pili, lai parādītu ka arī tāda pils ir apdzīvojama :) Pēc garšīgām brokastīm savācam somas un dodamies ar auto uz Khoniscala ciemu, kas esot sasniedzams tikai vasarā. Pa ceļam pietura robežpostenī, jo esam ļoti tuvu Čečenijai. Robežsargi pārraksta mūsu datus un varam doties tālāk uz ciemu. Tur pārkrāmējam mantas no auto uz zirgiem, atvadāmies no šofera un organizatoriem, uzliekam mugursomas plecos un pēc šofera ieteikuma sadabūjam sev ceļa nūjas (tie, kuri nebija paņēmuši trekingnūjas) un dodamies ceļā kopā ar deviņpadsmitgadīgu (pēc izturēšanās, runas un domāšanas gan šķita gadus 10 vecāks) pavadoni.
Pirmajā kāpiena dienā no pastaigas pa kalniem nebija ne miņas! Tik uz augšu, uz augšu, uz augšu! Uzreiz tā dabiski sadalījāmies pa grupiņām ar līdzīgu kāpšanas ātrumu un ar nelielām atpūtas pauzītēm iesākām tuvošanos Atsuntas kalnu pārejai. Laikapstākļi labi - saulīte, silti. Apkārt ziedi, koki, krūmi. Ūdeņu maz. Fotografēt sanāca nedaudz, jo lielākoties fokusējos uz kāpienu un fotoaparātu izvilku dažās atpūtas pauzēs.
Kad tuvojās vakars (ap kādiem 4iem vai 5iem pēcpusdienā) iekārtojām nometni. Mēs gan bijām gatavi doties tālāk, bet džeki, kas bija atbildīgi par zirgiem un pārzināja šo kalnu apvidu pateica nē. Tālāk nebūšot malkas un ūdens ar kādu brīdi nebūs pieejams. Tā nu apmetāmies kur lika :) Uzslējām teltis, iekārtojāmies un pieredzējušākie pārgājiena dalībnieki ātri noorientējās un devās meklēt malku. Sagādāti tika žagari arī nākamajam vakaram, kad malkas nebūšot, bet vakariņas gribēsies :) Žagari gan palika ganiem vai nākamajai grupai, bet malkas pagales (kas izrādījās dikti zaļas) tika paņemtas līdz. Vakariņās makaroni ar tušonku. Bija labi. Pie reiz arī pārrakstījām ieplānoto ēdienkarti, jo bija produkti, kas jāapēd ātrāk kā plānots vai arī ēdienkarte nesakrita ar malkas pieejamību. Mūsu pavadonis bija nedaudz pārsteigts par ēdienkarti, jo viņi kalnos ejot ņem līdzi riekstus, medu un vīnu vai konjaku. Ar siltām vakariņām neaizraujas.
Vakari kalnos auksti, plus vējš. Kamēr ir saule, tikmēr ir labi, bet kā noriet, tā nepieciešamas papildus apģērba kārtas, lai justos labi. Šajā vakarā iztiekam bez gariem tusiņiem un jau ap deviņiem palēnām visi lien teltīs gulēt
Vakari kalnos auksti, plus vējš. Kamēr ir saule, tikmēr ir labi, bet kā noriet, tā nepieciešamas papildus apģērba kārtas, lai justos labi. Šajā vakarā iztiekam bez gariem tusiņiem un jau ap deviņiem palēnām visi lien teltīs gulēt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru