Pagājušā gada vasarā facebook'ā pamanīju nošērotu info par Explore outdoor ceļojumu piedāvājumu. Gruzija! Konkrētais piedāvājums gan nebija mani interesējošs, jo sastāvēja no daudziem vīna darītavu apmeklējumiem, degustācijām utt, bet oktobrī pamanīju akcijas piedāvājumu Kaukāza gūstekņu ekspedīcijai. Mmmm... šis piedāvājums jau paķēra un tika iegādāts :) Palēnām tika sagādāti piemēroti apavi un guļampaklājiņš, pēdējā brīdī arī soma un našķi. Beigās gan guļampaklājiņu atstāju mājās un izīrēju uz vietas, jo somā vietas nebija. Knapi knapi saliku visu savākto, lai gan somas litrāža ir 75. Nu nemāku es pa vieglo :D Jāteic, ka noderēja ~ 95% viss līdzpaņemtais. Nelietotas palika sporta bikses, pāris veļas gabali, džemperis un zāles.
Pienāca vasara, tika nosvinēti Jāņi un skat, jau klāt izlidošana! Air Baltic gan pamainīja mūsu izlidošanas datumus mazliet - izlidojam gandrīz 26.06 sākumā (pusnaktī starp 25 un 26-to) un ielidojam Rīgā 3.07 agri no rīta (pēc 7ņiem). Lidostā jau pēc somām varēja noteikt, kuri ir pārējie ekspedīcijas dalībnieki :) Kopā bijām 21 dalībnieks, tai skaitā divpadsmitgadīgs (?) puika, kurš apbrīnojami labi tika galā. Ar grupu noveicās - visi mierīgi, saprotoši, draudzīgi un atbalstoši. Ļoti paveicās, ka starp mums bija pieredzējuši pārgājienu dalībnieki. Ja visi būtu mana līmeņa, tad nez vai mums tā noveiktos :D
Bet atgriežoties pie ekspedīcijas.
Izlidošana mazliet aizkavējās, bet neizskatījās, ka kādu tas ļoti uztrauc. Izņemot kādu vīrieti, kurš nebija mūsu grupa (ļoti labi ka tā :) ) Blakussēdošie atkorķēja vīna pudeli un ar dziesmām pacēlāmies gaisā, lai agri agri no rīta piezemētos jau Gruzijā.
Organizatori sagaidīja mūs lidostā, kur samainījām euro naudiņas pret vietējiem lariem (GEL) (man pietika ar 100 GEL, jo ar pirkumiem neaizrāvos, bet Tbilisi ir daudz naudas maiņas punktu, lai varētu nesatraukties, ka aptrūksies) un ar autobusu aizvizinājāmies brokastīs uz diennakts restorānu Tbilisi vecpilsētas sākumā. Apkalpošana pietiekoši ātra, ēdienkarte neizteiksmīga (tā gan vairāk mana problēma - 5os no rīta ir grūti saprast ko gribas), bet ēdieni ir OK, cenas pieņemamas. Restorāna iekārtojums izteiksmīgs - vaska figūra, gaiļa izbāzenis, visa siena ar vīna pudelēm.
Pēc brokastīm, pārģērbšānās (izmantojām restorāntualeti), jo jau tik agri no rīta bija kārtīga svelme, sadalījāmies pa mašīnām un devāmies uz tirgu. Tbilisi tirgus ir lielāks par Rīgas centrāltirgu, mēs izgājām tik nelielu daļiņu - iepirkām ķiršus, čurčhellas un vīnogu sulas plāksnes. Citi iegādāja vēl vīnu un čaču - katrs pēc savām vēlmēm un interesēm :) Tirgojas viņi profesionāli - pirku vienu kg ķiršus - dabūju 2 kg ar astīti :D Toties kolēģe neriskēja un paņēma vienu kg no manis, ne tirgotāja.
Pēc tirgus apmeklējuma sākās mūsu ceļojums. Autobraucēju kultūra ir interesanta. Manīju tikai dažus šoferus - pagriezienrādītājus, toties dzirdēju daudz autosignālus. Tā nu viņi brauc. Pī-pī un maini joslu, izlien priekšā, paziņo lai uzmanās utt. Mums bija foršs šoferis Mamuka, kurš arī patulkoja signālus. Signāls, kurš skan nepārtraukti vairākas sekundes nozīmē lamāšanos trīsstāvīgos vārdos. Pati pie stūres sēsties es nebūtu gatava, tomēr, lai arī kā tā braukšana izskatās parastā latvieša acīm - visa brauciena laikā nemanīju nevienu autosadursmi.
Nākošā pietura - Jvari klosteris. Tur ir jāatceras par apģērbu - vīriešiem ne tik ļoti, bet dāmām - nosegtas kājas un lakats galvā. No skatu platformas brīnišķīgs skats uz vienu no vecākajām Gruzijas pilsētām - Mtskhetu, ko apmeklējam kā nākošo objektu. Laika ierobežojuma dēļ izgājām nelielu pilsētas daļiņu - galveno tūristu ielu (ja tā var teikt), bet vispār tur esot ko darīt vairākas stundas no vietas. Vīna degustācijas nešķita aktuālas, tāpēc izlaidu, bet vēlāk uzzināju, ka esmu palaidusi garām arī tūrisma info centru, kur varot dabūt reģionu kartes. Kopumā šī pirmā diena, vismaz man, bija tāda nekāda informācijas apgūšanas ziņā - negulēta nakts dara savu (vecums nāk). Nepiefiksēju ne burvīga ūdenskrituma nosaukumu, ne HES, ne arī kāda augsta kalnu punkta nosaukumu. Karte būtu noderējusi, lai vieglāk atcerēties kur būts un kas pa ceļam redzēs. Bet skati visur burvīgi! Kalni, aizas, strautiņi, upes! Pa ceļam uz Shatili šķērsojām neskaitāmas upes, paspējām neskaitāmas reizes sastresoties par šaurajiem kalnu celiņiem un dziļajām aizām, dažas reizes apdauzīt galvu, bet auto stiklu, jo sanāca atlūzt. Kad sākotnēji pateica, ka tagad atlikušos 100 km uz Shatili brauksim 5 stundas, es nodomāju - ha, ha, ha. Pēc šīm piecām stundām ierodoties Shatili, smiekli vairs nenāca :D Iekārtojāmies viesu namā. Man gadījās palikt parastā lauku tipa mājā, bet lielākā grupas daļa dabūja gultasvietu Shatili pilī, kas no ārpuses izskatījās kā neapdzīvotas drupas, bet iekšpusē ir gan normāla tualete, gan dušas. Paēduši gašīgas vakariņas un nobaudījuši nedaudz vīnu un čaču (šajā vakarā tikai nogaršoju), ko sagādāja šoferis, likāmies gulēt (lielākā grupas daļa). Dažiem gan čača neļāva tik laicīgi beigt vakaru :) Mani gan tas nekādi netraucēja, jo miegs bija izcils.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru