No rīta pamodos tieši tādā pašā pozā kā biju aizmigusi. Fantastiski! Kamēr gaidīju brīdi, kad dosimies brokastīs, papētīju booking.com atsauksmes par viesnīcu. Nez, man iebildumu nekādu. Brokastis arī bija bagātīgas un garšīgas. Nu vienīgo mīnusu var minēt ka gurķi un tomāti nebija griezti tikko kā uzlikti uz galda, bet tas neietekmēja garšu. TV strādāšanu/nestrādāšanu nepārbaudīju, tāpēc komentāru nav.
Pēc brokastīm devāmies uz tirgu. Izmantojām metro pakalpojumus, jo tik daudz laika, lai ietu kājām, mums nebija. Kā nekā bija jāpspēj vēl apskatīt pilsēta. Metro dziļi dziļi pazemē. Uzkāpjot uz eskalatora, otru galu nemaz neredz. Maksāšana ērta - ar vienu kartiņu, ko var papildināt cik vajag, var izmantot vairākas personas. Brauciens ar metro maksā 0.5 GEL. Ar to pašu kartiņu var braukt ar metro, autobusiem, maršruta autobusiem un gaisa vagoniņu. Pēdējais gan maksā 1 GEL. Atsevišķa kartiņa ir funikulierim, bet ar to izbraukt nesanāca, jo vakar devos uz pirti, bet šajā dienā aptrūkās laiks.
Tirgus milzīgs. Sākās jau pie metro ieejas/izejas un turpinājās vairāku kvartālu garumā. Pirmais ko ieraudzījām bija apģērbu paviljons, tāpēc sanāca aizkavēties (tā ir ja ar dāmām uz tirgu :D), pēc tam sapirkām plānotos suvenīrus - garšvielas (svanu sāls un adžika ir īpaši labi), čurčhellas, vīnu, čaču, utt. Kas nu kuram bija nepieciešams. Atpakaļ uz viesnīcu un ar karti atpakaļ pilsētā.
Tā kā laiks bija ierobežots, jo pulksten 8ņos vakarā paredzētas vakariņas restorānā, tad paspējām izstaigāt vecpilsētu, uzbraukt pie Mātes Gruzijas, izstaigāt Eiropas parku, apskatīt lielāko katedrāli un tā vien bija kā mazliet atpūsties, ieiet dušās un saposties uz vakariņām.
Vakariņas restorānā. Tamada nebija, bet dziesmas un dejas gan :) Un vīns cik varam izdzert :) Vakariņas garšīgas. Izturīgākie svinētāji pēc restorāna vēl devās pilsētā pa klubiem/bāriem, bet es uz viesnīcu, jo trijos naktī mūs jau gaidīja autobuss, kas aizvizināja uz lidostu.
Pēc varen miegaina lidojuma - daudzas reizes izdevās iemigt un pamosties no tā, ka sāp kakls (šķībi nogulēts), nolaidāmies atpakaļ LV. Ar to arī ceļojums uz beidzies... Atmiņas vislabākās. Grūtības aizmirsās jau pēc tam kad tika šķērsota Atsuntas pāreja. Un mīlestība pret kalniem ir vēl lielāka!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru