svētdiena, 2015. gada 5. jūlijs

Gruzija. Trešā diena

Nakts bija smaga. Negulēta, jo bija auksti. Auksti bija tāpēc, ka mēs - divas ofisa darbinieces tikušas brīvā dabā nemākam gulēt teltī. Iekārtojām mantas starp sevi un salām telts malās. Muļķīgi, bet no kļūdām mācāmies. Mazliet gan izdevās iemigt, bet pamodos no sapņa, kurā tiku iegrūsta dziļā bedrē un kritu. Pēc tāda sapņa vairs nebija bail staigāt pa šaurajām kalnu taciņām :D
Kalnu ūdens ir kaut kas fantastisks! Ļoti garšīgs dzeršanai - pa tiešo no strautiņa un uzpildīšanai līdzņemšanai, un nomazgājoties neprasās nekāds papildus krēms sejas ādai. Tikai "mazliet" par aukstu, lai ielīstu nomazgāties/noskaloties kārtīgi. 
Pēc brokastīm un mantu savākšanas, devāmies ceļā. Nu jau mazliet vieglāk, jo bija arī lēzenāki posmi, turpinājām ceļu uz Atsuntas pāreju. 
Bildēs ieraudzīt ir pagrūti, jo fotoaparāts tādos brīžos bija somā zem lietusmēteļa, bet diena bija lietaina, vējaina un ar krusu. Cimdiņi būtu ļoti, ļoti noderējuši. Kārtīgāks lietusmētelis arī, bet pa lielam bija OK arī lētais variants, ko izmetu ceļojuma beigās. 
Jau gājiena sākumā atvadāmies no kokiem. Tos mēs tik drīz vairs neieraugām. Toties parādās rododendru klājumi, kas pēc kāda brīža ar izbeidzas. Toties parādās sniegs! Vietām tīrāks, vietām ne tik tīrs, bet skaists jebkurā gadījumā. Pēdējos pārdesmit metrus pirms pārejas nogurums ir tāds, ka sevi jāpierunā spert solīti uz priekšu. Maziem soļiem, lēnām beidzot tieku uz pārejas. Un tad ir atslābums. Mērķis sasniegt un pārvarēt 3431 m ir sasniegts! Tiek uztaisītas kopbildes (mans fotoaparāts atpūtās somā tai laikā) un nu jau priecīgākā omā dodamies lejā. Tie, kas ir staigājuši pa kalniem zina, ka uz leju jau ar nav nemaz tik viegli iet :) Tomēr vieglāk kā uz augšu :) 
Papildus prieks gājienam uz leju ir laika apstākļu uzlabošanās. Jo zemāk ejam, jo vairāk saulītes un plašāki smaidi mums sejā. Diskusijā (kārtējā :D ) ar pavadoni un zirgu pavadoņiem vienojamies par nometnes ierīkošanu.
Pēc apraksta (tas, kas ievietots explore outdoor mājas lapā), šajā vakarā paredzēts jērs, bet dabas apstākļi nav tik piemēroti. Mums līdzi malka ir, bet noteikti ne tik daudz, lai pagatavotu jēru un tuvumā mītošais gans ar diez vai būtu priecīgs dot tik daudz malkas. Malka atrodoties diennakts attālumā. 
Vakariņās atkal makaroni, jo gatavojas ātrāk par rīsiem, ar zivju konserviem no LV - Kaija. 
Šoreiz ar kolēģi esam mazliet gudrākas un liekam mantas teltij pa malām un abas guļam viducī. Arī šis vakars tiek beigts diezgan laicīgi un ātri vien visi ir pa teltīm.
Lai arī man bija līdzi pārgājienapavi, tomēr no rīta biju uzvilkusi savas sportsdirektā pasūtītās Nike skriešanas botes. Bija ļoti labi, Ja ir spēcīgas potītes un nav problēmu kājām, tad var iztikt bez speciālajiem apaviem arī šādos gājienos. Viena dāma no mūsu grupas visu ceļu nogāja ar Crocs čībām. 




































Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru