razgale: UPD Ceļojums 2018. Diena 1: Stokholma, 26.06.2018

UPD: Raksts papildināts ar bildēm no Artura. Skat., beigās

Pēc pārsteidzoši labas gulēšanas, ceļamies septiņos (nu jau pēc Stokholmas laika), jo apkārt ļaudis jau sāk rosīties un miegs palēnām zūd (ne Robertam jāteic gan). Brokastīs kafija un pārslas ar jogurtu turpat kajītē un dodamies uz klāja, lai skatītos kā gar daudzajām Zviedrijas saliņām tuvojamies krastam. Tur ir ko redzēt - mazas, burvīgas saliņas ar vēl burvīgākām mājiņām un mājām. Skaisti! Vieta, kur pazust no pilsētas drūzmas un trokšņa! Robertam gan visai drīz apnīk (man arī beigās jau sāka kļūt garlaicīgi), tāpēc devāmies iekšā, lai vēl pēdējo reizi pirms kāpt krastā, izspēlētu gaisa hokeju un izdzertu kafijas krūzi.

Šī ir visai liela saliņa

Pagaidām vēl interesanti

Pēdējās ieinteresētās minūtes

Beidzot pilsēta!

Mani tiešām pārsteidza, ka pusotru stundu pirms kuģis piestāj ostā, daži pasažieri jau sāka ieņemt vietu pie izejas durvīm. Tāds pamatīgs šoks no manas puses. Tiešām!? Pusotru stundu stāvēt/sēdēt pie izejas? OK, pirmajam tikt ārā noteikti ir patīkamāk nekā pēdējam, bet vai tiešām pusotru stundu pirms? Var tak baudīt skatu no klāja vai kaut kur pie loga. Tomēr interesantāka gaidīšana nekā kaut kādā foajē, kur ir tikai kāpnes, pulkstens un izejas durvis.

Kamēr lēnām tuvojamies ostai, sākam jau fainalizēt mūsu šīsdienas plānus - ieplānot apskatāmos objektus un nolemt, ko darīt ar auto. Jāņem vērā, ka Stokholmas centrā ir neliela iebraukšanas/izbraukšanas maksa, kas tiek iekasēta katru reizi šķērsojot centra robežas, bet līdz noteiktai summai. Tā atšķiras dažādos dienas laikos. Ir atcelta visu jūliju, svētku dienās un brīvdienās. Mēs tik veiksmīgi neesam - esam jūnija darba dienā. Neko darīt, būs jāmaksā, lai tiktu ārā no centra. Uz kuģa izmantojam iespēju un iegādājam 24 stundu sabiedriskā transporta biļeti. Sāk darboties no brīža, kad pirmo reizi tiek izmantota un ir derīga nākošās 24 stundas. Ja šī brauciena laikā neaktivizējam, tad biļete ir izmantojama līdz uz tās norādītajam datumam (kaut kad 2019 gadā). Tātad - pat ja pašiem beigās nenoderēs, varēsim nodot kādam citam braucējam. Pirmo nopietno ceļojuma dienu nolemjam sākt ar Tehnikas muzeja apmeklējumu. Uz turieni dodoties ar auto, jo autostāvvieta tur ir. Ne bez maksas (loģiski), bet pēc dažādiem aprakstiem ir skaidrs, ka problēma ar novietošanu nebūs. Stāvvietas apmaksai iesakām izmantot EasyPark aplikāciju, kas darbojas ne tikai Zviedrijā, bet arī Dānijā un Vācijā. Patīkams pluss šai aplikācijai ir tas, ka atnākot pie auto, tā beidz skaitīt naudu par stāvvietu (nu kaut kā tā man Arturs stāstīja). Mīnuss - vismaz Berlīnē izskatās, ka maksāt stāvvietas automātā ar skaidru naudu ir lētāk. Bet atgriežoties pie pirmās dienas un Tehnikas muzeja - šo muzeju mums ieteica, kolēģe, kura neilgi pirms mums tur bija ar saviem puikām. Noteikti ir vērts apmeklēt! Iesaku! Ar kuģa biļeti, ieeja ir nedaudz lētāka. Pavadījām tur kādas stundas trīs. Ja nebūtu doma par to, ka šodien vajadzētu apskatīt vēl kaut ko, bērnam tur būtu ko darīt vēl vismaz stundu vai divas. Šo var apmeklēt ar dažāda vecuma bērniem - jaunākiem vairāk interesēs vienkārši padarboties atrakcijās un izmēģināt kā darbināt kādus eksponātus, vecākiem - lieliska iespēja ieraudzīt fiziku un to kā darbojas dažādas lietas. Kā arī ir videospēļu stāvs (tur var pazust uz ilgu laiku). Šajā muzejā izmantojām iespēju papusdienot. Kur vēl Stokholmā varētu dabūt jēdzīgu kafiju par 10 SEK? Arī pavisam normālas pusdienas šeit izmaksā salīdzinoši lēti. Ir varianti veģetāriešiem/vegāniem. Vispār par šo ēdāju grupu šķiet visai daudz padomāts gan Zviedrijā gan Dānijā. Apdalīta nejutos un pārtikt no salātlapām nenācās :)

Žēl, ka lūgums neaiztikt

Kamēr bērns pa vienām atrakcijām, es pa citām

Kamēr staigājām pa šo muzeju, secinājām, ka līdz Vāsa muzejam šoreiz netikt. Tā kā citu plānu nav, tad nolemjam vēl arī nākošo dienu veltīt Stokholmai (tās muzejiem) un vakarpusē doties tālāk. Tad nu apmeklējām turpat netālu esošo Kuģniecības muzeju, kas, starpcitu, ir bezmaksas, bet ar daudziem WOW no Roberta (un manas) puses. Daudz, ļoti daudz smuku kuģu modeļu. Re, kur vēl var atrast sarakstu ar bezmaksas muzejiem Zviedrijā. Iespējams, ka kaut kur kaut kas ir mainījies, bet pamatideju var gūt.

Foršas durvis. Pamanījāt rokturi?

Krāšņi

Pilsētas ainiņas. Vieni no retajiem redzētajiem putniem pilsētā

Pie jūrniecības muzeja aug viens varenizcils koks! Bērnībā es būtu bijusi neiedomājamā sajūsmā! Kāpēlēšanai un mājiņas spēlēšanai ļoti piemērots. Daudz foršāks par man tai laikā pieejamajām ābelēm (tās ar bija foršas, bet ne tik ļoti)

Ākstīšanās no manas puses

Parku māksla

Pēc tam vēl paspējām uz Policijas muzeju, kas atrodas pavisam blakus Tehnikas muzejam. Ieeja maksas (mums lielajiem), bet Robertam bezmaksas. Šo ir vērts apskatīt tiem, kam ļoti interesē policija un tās darbs. Var redzēt dažādas policistu formas, noziegumu izmeklēšanas darbu. Nekas īpašs un sajūsmu neradīja. Bet arī slikts nebija. Pēc iepriekšējiem, kur redzējām/izbaudījām visai iespaidīgu ekspozīciju un atrakcijas, šis šķita tāds nekāds.

Muzejam paiet garām nevar

Arī policijas muzeja eksponāts

Kopā pa šiem muzejiem pavadījām stundas piecas, kas, manuprāt, priekš muzejiem atvaļinājuma laikā ir neiedomājāmi daudz. Tomēr interesanti! Bet vienai dienai noteikti pietiekoši. Tā nu dodamies uz viesnīcu. Pa ceļam nedaudz šķībi nogriezām (es vainīga), tāpēc nācās izveikt vienu palielu loku pa Stokholmas ārējo daļu pirms tiekam līdz viesnīcai. Toties sapratām, ka vietējie autovadītāji ir tādi paši kā LV - vidējais ātrums ir atļautais +/- 10 km/h, daži visai nekaunīgi lien priekšā un spraucas rindas vidū. Viss ierastais.

Viesnīcā mūs sagaida patīkams pārsteigums - logi uz lidostas pusi, kas atrodas 2 km attālumā. Dabūjām pleinspotinga punktu :) Tik mūsu kameras tam īsti piemērotas nav. Jau uzreiz varu teikt, ka skaņa pat pie atvērta loga netraucēs. Mēs pilsētas ļaudis. Un šķiet, ka pa nakti lidmašīnas nelidoja. Vismaz ne tā, ka stāv rindā uz pacelšanos un nolaišanos.

Novietojuši auto nu jau bezmaksas viesnīcas autostāvvietā, iekārtojušies numuriņā, beidzot dodamies skatīt pilsētas centru. Citādi pa muzejiem vien un braucot mašīnā ir grūti izjust pilsētu. Ņemam bērna skrejriteni, sēžamies autobusā un dodamies uz centru (mums ir jau uz kuģa iegādātās biļetes, tāpēc no stress at all) . Izstaigājām vecpilsētu - tipiska Vecrīga - tikai nedaudz atšķiras ēkas un tūristu nedaudz vairāk un vairāk visādu kafūžu. Pie reiz arī nedaudz papētījām izkrāsotās metro stacijas (re kur info par projektu). Visās nebijām, bet virsuspēju iespaidu guvām. Lielākā daļa ir visai tādas nekādas. Vienīgā par ko es tiešām biju sajūsmā bija Kungstradgarden (ceru, ka pareizi atradu, jo man pierakstos ir atzīmēts, ka nosaukums ir kaut kas ar Kings....). Stokholmā ir daudz velobraucēju. Pie tam - ar ķiverēm vai retāk ar speciālām apkaklēm. Mūsu puika ar ķiveri galvā nebija baltā vārna :)

Atpakaļ viesnīcā esam vēlu. Fiksi pa gultām, lai rīt var laicīgi piecelties un atkal doties muzejos.